Bordāns rosinās izvērtēt Kalnmeiera atbilstību amatam
Foto: LETA

Tieslietu ministrija (TM) ir sagatavojusi informatīvu ziņojumu valdībai, kurā pauž nepieciešamību pēc steidzama un objektīva novērtējuma tam, vai savam amatam atbilst ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, piektdien paziņoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš ģenerālprokurora darbībā saskatījis pazīmes, ka Kalnmeiers neatbilst likuma Par prokuratūru prasībām, kas noteic nepieciešamību pēc nevainojamas reputācijas, lai varētu ieņemt augsto amatu.

Līdz ar to TM sagatavojusi valdībai ziņojumu, kurā informē par nepieciešamību sākt procesu atbilstoši likumam par ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.

Bordāna vadītā ministrija secinājusi, ka ģenerālprokurors nespēj nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, nespēj nodrošināt kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokurora darbu, nespēj to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzītu labo praksi, sacīja ministrs.

Vienlaikus ministrijas ieskatā būtu vērtējams, vai ģenerālprokurora darbība nav sekmējusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku nemainīgumu daudzu gadu garumā, jo, ministrijas vērtējumā, līdz 2018. gada 1. jūnijam Ģenerālprokuratūras struktūrā ietilpstošā Kontroles dienesta, kura vadītāju amatā iecēla ģenerālprokurors, pārraudzība finanšu sektoram un valstij kopumā radījusi nelabvēlīgas sekas, kuras šobrīd steidzami jānovērš.

"Secināms, ka ģenerālprokurora līdzšinējā darbība varētu būt nodarījusi būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm un tā nav savienojama ar augstajām prasībām ģenerālprokurora amata ieņemšanai," uzskata TM.

Savu un ministrijas nostāju par Kalnmeiera neatbilstību amatam Bordāns pamatoja ar vairākiem starptautiskiem ziņojumiem, tostarp OECD un "Moneyval", kā arī ar četriem Valsts kontroles revīziju ziņojumiem.

Bordāns gan atzina, ka viņam kā ministram nav tiesību atsaukt tāda augsta ranga amatpersonu kā ģenerālprokurors, tāpēc tiks rosināts uzsākt ģenerālprokurora atbrīvošanas no amata procedūru.

Bordāns norādīja, ka šī procedūra ir diezgan gara, proti, šāda izmeklēšana par ģenerālprokurora darbu ir jāierosina Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam, kas pēc tam arī nozīmē izmeklējošo tiesnesi šim darbam.

Lēmumu par izmeklēšanu var pieņemt AT priekšsēdētājs pats vai arī to var darīt Saeima. Saeimas lēmums AT priekšsēdētājam ir saistošs, norādīja Bordāns.

Vaicāts, vai ministrs jau ir runājis ar AT priekšsēdētāju Bičkoviču, Bordāns atbildēja noliedzoši.

Vienlaikus viņš informēja, ka par situāciju informējis Ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu (JV), taču, taujāts par Kariņa viedokli šajā jautājumā, Bordāns norādīja, ka tas būtu vaicājams pašam premjeram.

Prokuratūras likums nosaka, ka Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis AT Plēnums.

Pārbaudi ierosina AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Ja AT priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, uzskata, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš atstādina ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, nosakot, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem šajā laikā pildīs ģenerālprokurora pienākumus.

Ja ir konstatēts atlaišanas pamats, AT priekšsēdētājs pārbaudes materiālus kopā ar savu un Plēnuma atzinumu nosūta izskatīšanai Saeimā. Savukārt, ka likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, AT priekšsēdētājs par to informē ģenerālprokuroru un ierosinājumu iesniegušos deputātus.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pēc Bordāna paziņojuma žurnālistiem atzina, ka ir informēts, ka šāds paziņojums no ministra puses ir bijis, taču ar detalizētu informāciju viņš neesot iepazīstināts. "Tā kā motivāciju nezinu. Zinu tik daudz, ka mani vaino visos iespējamos grēkos," noteica Kalnmeiers. Viņš pauda, ka šāds solis viņam neesot pārsteigums. "Ja atceramies JKP priekšvēlēšanu un arī pēc vēlēšanu retoriku, kur tika sauktas nomaināmās personas, tad viņi pilda to, kas ir paredzēts. Ne es pirmais, ne es pēdējais," sacīja ģenerālprokurors.

"Lai varētu atbildēt, jāredz pārmetumi, kas man tiek izvirzīti. Es neesmu ar tiem iepazīstināts. Es nedomāju, ka es strādāju ideāli un man nav nekādu trūkumu, bett jāredz tomēr ir konkrēti. To, ka var vērtēt cilvēka darbu, tas viennozīmīgi, jā. Katram var atrast trūkumus, un es nenoliedzu, ka tādi ir arī manā darbā," vaicāts, vai ir pamats šādam viņa darba izvērtējumam, atbildēja ģenerālprokurors.

Kalnmeiers bija ieradies AT uz jau iepriekš paredzētu sanāksmi. Taujāts, vai jau šodien domā arī pārrunāt šo jautājumu par darbības vērtēšanu ar AT priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču, Kalnmeiers atbildēja noliedzoši.

"Nē, nav plānots apspriest. Ko tur apspriest, nav jau informācijas. Ir tikai fakts, ka ir vēlme rosināt procesu. Likumā paredzēta šāda kārtība, tā ir jāievēro. Es ceru, ka es saņemšu šo ierosinājumu un man būs iespēja sniegt paskaidrojumus par šiem apgalvojumiem. Ja mēs esam demokrātiska un tiesiska valsts, tad man ir jābūt iespējai sniegt savus skaidrojumus," teica Ģenerālprokuratūras vadītājs, paužot gatavību skaidrot visām pusēm savu redzējumu.

Savukārt uz jautājumu, vai ir sajutis politisko spiedienu līdz ar jaunās valdības un Saeimas darba sākšanu, Kalnmeiers paskaidroja, ka konkrēti no valdības politiskais spiediens nav izjusts.

Taču viņš atgādināja, ka jau iepriekš izteicies, ka izjutis spiedienu laikā, kad Saeimā bija iesniegts prokurora lūgums kriminālvajāšanas sākšanai izdot vienu no JKP līderiem Juri Jurašu. "Tad tika organizēti piketi, dažādas publiskas akcijas, kas vērstas tieši pret mani," atsauca atmiņā ģenerālprokurors, piebilstot, ka to viņš vērtējis kā politisku spiedienu, īpaši ņemot vērā, ka jautājumu par kriminālvajāšanas sākšanu virzīšanu vai nevirzīšanu neizlemj ģenerālprokurors, bet gan attiecīgās lietas prokurors. Kā paskaidroja Kalnmeiers, šādos gadījumos ģenerālprokuroram vienīgais uzdevums ir izvērtēt, vai dokumenti atbilst vai neatbilst likuma prasībām.

Aģentūras LETA arhīvā esošā informācija liecina, ka Kalnmeiers ir dzimis 1960. gadā. 1987.gadā viņš absolvējis Latvijas Universitāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darbu prokuratūrā Kalnmeiers sāka 1987. gadā, bet no 1993. līdz 1994. gadam viņš strādāja par juristu AS "Parex banka", savukārt no 1994. gada līdz 2000. gadam viņš darbojās kā advokāts.

2000. gadā Kalnmeiers atgriezās Ģenerālprokuratūrā, kur uz pieciem gadiem iecelts par Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru valsts tieslietu padomnieka amata pakāpē. 2005. gadā šis termiņš tika pagarināts vēl uz pieciem gadiem.

2010. gadā viņš tika apstiprināts ģenerālprokurora amatā, bet 2015. gadā Saeima viņu šajā amatā apstiprināja atkārtoti, vēsta LETA.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ēriks Kalnmeiers Ģenerālprokuratūra Jānis Bordāns Tieslietu ministrija Valsts kontrole
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form