Brīdina par krāpniecisko zvanu aktivizēšanos
Foto: Shutterstock

Latvijā aktivizējušies divi krāpniecības veidi, kas vērsti uz lietotāju interešu aizskaršanu. Tie ir gadījumi, kad persona uzdodas par kādas iestādes darbinieku un aicina izpaust personas datus, un situācijas, kad lietotājs saņem īsu neatbildētu zvanu, kura nolūks ir panākt, lai lietotājs atzvana, portālu "Delfi" informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

SPRK ir aktīvi iesaistījusies vairākās Eiropas iestāžu darba grupās, kur sadarbībā ar citu valstu regulatoriem pašlaik izskata dažādus krāpniecības apkarošanas risinājumus un to iespējamo ietekmi uz operatoriem, lietotājiem.

Šobrīd aktualizējušies divi krāpniecības veidi, kas skar lietotāju intereses. Viens no tiem ir atzvans – galalietotājs saņem īsu izsaukumu uz savu telefona numuru no nepazīstama numura, uz kuru nav iespējams atbildēt īsā izsaukuma dēļ. Zvanītāja nolūks šajā gadījumā ir zvana saņēmējam likt atzvanīt. Lielākoties šajos gadījumos tie ir ārvalstu numuri.

Tāpat kā aktuālu krāpniecības veidu SPRK min situāciju, kad lietotājs saņem zvanu no nepazīstama numura, kas ir līdzīgs Latvijas iestādes, bankas vai citas organizācijas numuram vai numurs ir identisks iestādes numuram. Persona, kura uzdodas par iestādes darbinieku, mēģina sarunas laikā iegūt lietotāja privātos datus, piemēram, bankas kartes vai internetbankas datus.

Lielākoties īsi neatbildēti izsaukumi tiek saņemti no Seišelu salām, Kubas un citām ekskotiskām valstīm. Ja lietotājs šajā gadījumā atzvana, maksa par šādu izsaukumu atbilstoši lietotāja izvēlētam tarifu plānām var būt nesamērīgi augsta. Piemēram, no Latvijas un Kubu veikts izsaukums lietotājam var izmaksāt 0,99 eiro par izsaukumu minūti vai pat vairāk atkarībā no tā, kāds ir lietotāja izvēlētais tarifu plāns.

Lai pasargātu sevi no krāpniecības, SPRK iesaka neatzvanīt uz neatbildētiem zvaniem no ārvalstīm, ja vien lietotājs šādu zvanu negaida no radiniekiem, kolēģiem un citiem. Tāpat komisija iesaka neizpaust savus privātos datus trešajām personām. SPRK vērš uzmanību, ka minētajos gadījumos, kad persona uzdodas par kādas Latvijas iestādes darbinieku, vairumā gadījumos šī persona var nezināt latviešu valodu vai arī persona nepieļauj iespēju lietotājam atzvanīt sev ērtā laikā. SPRK aicina šādu sarunu laikā pievērst uzmanību šīm niansēm, kas varētu norādīt uz zvanu krāpnieciskos nolūkos.

SPRK iesaka par aizdomīgiem gadījumiem ziņot savam sakaru operatoram. Operators, identificējot šādus gadījumus, varēs atbilstoši rīkoties, piemēram, bloķēt ienākošo zvanu plūsmu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropa SPRK
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form