Pašlaik Latvijā jau var runāt par krīzi veselības aprūpes iestādēs, jo tajās trūkst ļoti daudz medicīnas māsu, šonedēļ Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē Saeimā paziņoja Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte.
Pēc Zālītes stāstītā, izteikts māsu trūkums ir, piemēram, Paula Stradiņa slimnīcā, Gaiļezera slimnīcā, Rīgas 1.slimnīcā un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Zālīte skaidroja, ka medicīnas iestāžu vadītāji vakantās vietas aizpilda ar medicīnas studentiem, ko var vērtēt kā pārkāpumu pret pacientu. "Mēs noliekam mazizglītotu cilvēku atbildēt par cilvēka dzīvību."

Zālīte uzsvēra, ka ir pienācis laiks risināt cilvēkresursu krīzi nozarē.

Latvijas Māsu arodbiedrības (LMA) prezidents Aigars Lavrinovičs uzskata, ka galvenais ir atgūt medicīnas iestāžu apritē tās māsas ar diplomiem, kas šobrīd dažādu iemeslu dēļ vairs nepraktizē. Lavrinovičs atzīmēja, ka intensīvās terapijas palātas medicīnas māsas uz papīra saņem ap 235 latus, bet māsas, kas strādā pie ģimenes ārstiem, - pat vairāk nekā 500 latus, turklāt šīs māsas vairāk veic ārsta privātsekretāres darbu.

Latvijā nepieciešams izveidot konkurētspējīgu atalgojuma sistēmu, lai medicīnas māsas noturētu darbā, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja vietniece Ruta Vīksna.

"Māsas strādā nenormālu virsstundu apjomu mēnesī," sacīja Zālīte. Tam piekrita arī Vīksna, norādot, - lai gan par virsstundu darbu paredzēts maksāt piemaksu 100% apjomā, māsas par nostrādātajām virsstundām nesaņem nekādas piemaksas.

Zālīte norādīja arī uz, viņasprāt, nepilnībām normatīvos, kas regulē māsu izglītības jautājumus - pašlaik atkārtoti studijas veic jau praktizējošas māsas, jo studiju grupas nespēj nokomplektēt ar topošajām māsām. Savukārt praktizējošās māsas atkārtoti studē māsu amatu, jo viņām tiek iestāstīts, ka vecās zināšanas, ko viņas ieguvušas pirms vairākiem gadiem, Eiropas Savienības medicīnas sistēmā var būt nepilnīgas. Šādi praktizējošās māsas aizņem budžeta vietas.

Vidējā mēneša darba samaksa ārstiem 2008.gadā būs 654 lati, vidējam medicīniskajam personālam - 392 lati, bet jaunākajam medicīniskajam personālam - 262 lati pirms nodokļu nomaksas. Ārstiem darba alga pieaugs par 80 latiem, ārstniecības un pacientu aprūpes personām - par 48 latiem, bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām algas pieaugums būs par 32 latiem, informēja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece finanšu jautājumos Laila Ruškule.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!