Inspekcija aicina plūdu skarto novadu iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei. Inspekcija arī norāda, ka pirms plūdiem jāmēģina mazināt iespējamo vides piesārņojumu un cilvēku veselības apdraudējumu, piemēram, jāizsmeļ tualetes bedres un jānodrošina, lai drošās vietās atrastos dažādas ķīmiskās vielas.
Inspekcija arī brīdina, ka plūdu laikā akās var būt ieplūduši virszemes, arī kanalizācijas ūdeņi, kas var kļūt par akūtu zarnu infekciju - holeras, vēdertīfa, dizentērijas, kā arī poliomielīta un vīrusa hepatīta A - izraisītājiem. Tikpat bīstamas ir peļu, žurku un citu grauzēju izplatītās leptospiroze un jersinioze, tāpēc Inspekcija aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.
Pēc plūdu seku novēršanas ir jātīra un jādezinficē akas, pagrabi un citas piesārņotas vietas. Ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas un/vai fekālais piesārņojums, ieteicams pārbaudīt ūdeni laboratorijā.
Savukārt atbildīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā vai īpašumā atrodas lokāla ūdens ņemšanas vieta, būtu jāpārbauda ūdens kvalitāte akreditētā laboratorijā. Savukārt Veselības inspekcijas speciālisti var piedāvāt iegūto testēšanas rezultātu izvērtēšanu, nosakot, vai pārbaudītais ūdens ir izmantojams pārtikā.
Jau ziņots, ka straujā atkušņa dēļ daudzviet Latvijā sākušies plūdi, bet vissmagāk cietis Jelgavas novads.
NBS ceturtdien spridzināja ledu arī Daugavā pie Ķekavas, Krogsilā. Savukārt ceturtdienas dienvidū Buļļupē beidzot iekļuvis ledlauzis "Upe", kas jau salauzis aptuveni pusi no deviņu kilometru garās upes ledus, kas deva cerības iespējai atbrīvot Lielupē ceļu ūdenim. Taču tas nav ticis tālāk.
Bārtā, kur arī tika apsvērta iespēja spridzināt ledu, naktī uz ceturtdienu ūdens līmenis upē sāka kristies.