Augsts septiņu dienu kumulatīvais rādītājs nav indikators pieaugošai saslimstībai ar Covid-19, pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis.
Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās dienās ir pieaudzis saslimstības ar Covid-19 septiņu dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju. Piemēram, aizvadītajā diennaktī tas palielinājies no 218,67 līdz 221,6, taču Briģis norādīja, ka standarta rādītājs, pēc kura visā pasaulē mēra saslimstību ar Covid-19, ir divu nedēļu kumulatīvais rādītājs.
Divu nedēļu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.
"Var gadīties, ka ir dažādas saslimušo skaita svārstības saistībā ar brīvdienām vai tādiem svētkiem kā, piemēram, Lieldienas, kas ietekmē kumulatīvo rādītāju, jo testēšanas aktivitāte šajās dienās ir zemāka. Pēc tam atkal tā testēšanas aktivitāte [darba dienās] pieaug, un ir vairāk jauno Covid-19 gadījumu," skaidroja Briģis.
Viņš atzīmēja, ka atsevišķu dienu saslimstības svārstībām ir maza nozīme, tomēr tas nenozīmē, ka nevar būt gaidāms arī kāds saslimstības ar Covid-19 kāpums. Kā piemēru profesors minēja atsevišķas Rietumeiropas valstis, kurās, mazinoties epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, pieaugusi saslimstība ar Covid-19.
Patlaban Latvijā ir pagājis nepietiekami ilgs laiks kopš saslimstības pieauguma, lai izdarītu secinājumus, taču Briģis pieļauj, ka situācija varētu būt līdzīga kā Rietumeiropā.
