Latvijas un NATO pārstāvju tikšanās laikā Briselē piektdien atzinīgi novērtēta Latvijas rīcība, pildot sagatavoto NATO dalības rīcības plānu, un pausts atbalsts Latvijas dalībai aliansē.
Kā pastāstīja ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, divu stundu ilgā sanāksme noritējusi ļoti draudzīgā atmosfērā un tajā apspriests gan Latvijas sasniegtais politiskajā un militārtehniskajā jomā, gan arī sadarbība ar Baltijas un NVS valstīm un attiecības ar Krieviju.

Kopumā Latvijas paveiktais novērtēts pozitīvi, lai arī sākotnēji bijušas šaubas, vai precīzi izstrādāto rīcības plānu Latvija varēs tikpat precīzi īstenot.

Sanāksmē ārlietu un aizsardzības ministri uzstājušies ar īsiem ziņojumiem, kuros sniegta informācija par sociālajā politikā paveikto, par Latvijas pausto gatavību palielināt aizsardzības budžetu un citiem jautājumiem. Savukārt NATO valstu vēstnieki snieguši informāciju par konkrētām militārtehniskām lietām, piemēram, par personālsastāva gatavības pakāpi, informācijas drošību.

Pārrunājot attiecības ar Krieviju, atzīts, ka NATO paplašināšanās nav tikai Krievijas lieta, un Bērziņš atzinis, ka vēlas Krieviju redzēt kā līdzvērtīgus partnerus.

Sēdē piedalījās Latvijas ārlietu un aizsardzības ministri, bet no NATO - visu 19 dalībvalstu pārstāvji.

BNS jau ziņoja, ka Latvija NATO dalības rīcības plānu izstrādāja pērn un 27.septembrī to iesniedza NATO ģenerālsekretāra vietniekam Klausam Pīteram Klaiberam.

Gan Ziemeļatlantijas alianse kopumā, gan lielākās NATO dalībvalstis Latvijas plānu novērtējušas ļoti atzinīgi. Latvija līdz šim šajā procesā starp kandidātvalstīm ir izvirzījusies par vienu no līderiem un pieliks visas pūles, lai šo pozīciju noturētu.

Jau ziņots, ka plānam ir piecas pamatsadaļas - politisko un ekonomisko jautājumu, militāro jautājumu, resursu, informācijas drošības un juridisko jautājumu. Tas izstrādāts, lai izpildītu NATO nosacītos priekšnoteikumus alianses kandidātvalstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!