Savukārt Eiropas Parlamentā patlaban latviešu tulku vakances ir aizpildītas. Briselē ir divi tulku dienesti - Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta. Kā uzsvēra Zauberga, tulka darbs Briselē ir labi atalgots un interesants, aicinot jauniešus pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināt apgūt tulka iemaņas viengadīgajā pēcdiploma programmā.
Profesionālā studiju programma "Tulks" ar Eiropas Savienības (ES) ievirzi ir viengadīga pēcbakalaura programma. Tā ir vienīgā Eiropas Komisijas un Parlamenta atbalstītā programma Latvijā, kuras beidzēji veido 90% Briseles tulku, pastāstīja Tulku programmas direktors profesors Andrejs Veisbergs.
Iestāšanās eksāmeni programmā notiks šī gada 14. jūlijā un 15. jūlijā. Programmā ir nodrošinātas 20 budžeta vietas. Kā pastāstīja Veisbergs, pērn programmai pieteicās 25 studenti, tomēr pieredze rāda, ka parasti no 20 studentiem pēc pirmā semestra paliek 13-15.
Programma "Tulks" balstās uz praktiskām nodarbībām, noslēgumā jāraksta diplomdarbs, kas, kā atzina Veisbergs, nav nekas sarežģīts, jo galvenais uzsvars tiek likts uz praktiskās tulkošanas iemaņu apgūšanu. Pēc tam, nokārtojot akreditācijas testu, tiek iegūtas tiesības strādāt ES institūcijās. Akreditācijas testu gadā nokārto 1-2 latviešu tulki, kas ir krietni par maz, atzina Zauberga. Iemesls ir nepietiekamas svešvalodu zināšanas.
Kā pastāstīja Zauberga, Briselē pēc latviešu tulkiem ir pieprasījums. Viņa prognozēja, ka tas tuvāko gadu laikā nemazināsies. Ir iespēja strādāt arī uz brīvā tulka līguma pamata - uz visu gadu tiek noteikti datumi, kad jāierodas Eiropas Komisijā vai Eiropas Parlamentā. Tulks pats var izvēlēties, kādos datumos strādāt.
Zauberga norādīja, ka patlaban Eiropas Komisijā ir 13 tulki, septiņi vēl ir vajadzīgi. Brīvajā štatā no 40 vakancēm aizpildīta vien puse.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
