Skolēnu brīvdienas ir devušas zināmu pozitīvu efektu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija par dažādu vecuma grupu bērnu saslimstību. Tā kā Ministru kabinets otrdien, 27. oktobrī, lēma pagarināt uz divām nedēļām attālinātās mācības vecāko klašu skolēniem, preses konferencē pēc valdības sēdes Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs ieskicēja situāciju, kāda saslimstība ir bērniem.
Analizējot saslimstību pa vecuma grupām kopš septembra sākuma, ir redzams, ka tieši pirms trim nedēļām vecuma grupā 0-14 gadi saslimstība pieauga tik tālu, ka šī vecuma grupa dominēja. Pirms divām, trim nedēļām šī vecuma grupa bija pirmajā vietā. Tai sekoja vecuma grupa 15-49 gadi.
Pagājušā nedēļā novērots intensīvs saslimstības kritums 0-14 gadu vecuma grupā, un tagad pirmajā vietā ir 15-49 gadu vecuma grupa, seko 50-64 gadu grupa, bet bērni 0-14 vecumā ir trešajā vietā. "Brīvdienas dod pietiekami labu efektu, jo bērni ir nošķirti un skolas neturpināja darbu, tā skaidrojams šis efekts," teica Perevoščikovs.
Epidemiologs paskaidroja, ka arī bērni dalās mazākās grupās – pēc pirmsskolas, sākumskolas un pamatskolas vecuma, kā arī pēc tā, kur viņi mācās un ko dara pēc skolas. Viszemākā saslimstība šajās grupās laikā kopš 1. septembra novērota bērniem vecumā līdz sešiem gadiem – 66,1 gadījums uz 100 000 bērniem šajā vecuma grupā.
Vecuma grupa 7-12 gadi ir otrā vietā ar rādītāju 192 gadījumi uz 100 000. Šajā grupā bērni ar Covid-19 slimo trīs reizes vairāk nekā bērni, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Vecuma grupā 13-19 gadi ir visaugstākā saslimstība – 276,1 uz 100 000.
"Vidējais rādītājs valstī kopš 1. septembra ir 178,6 uz 100 000. Tātad bērniem pirmsskolas vecumā ir krietni mazāks risks salīdzinājumā ar teorētisku vidējo iedzīvotāju ar nenoteiktu vecumu. Grupā 7-12 gadi praktiski nav atšķirības salīdzinājumā ar vidējo. Savukārt vecuma grupā 13-19 gadi risks ir krietni augstāks. Iemesli tam ir mācības klātienē, transports, sabiedrība, bet arī papildu negatīvu efektu dod bērnu socializācija. Viņiem nepieciešams socializēties, un viņi to dara. Tas dod iespēju infekcijai izplatīties tālāk un vairāk," teica Perevoščikovs.
Eksperts atgādināja, ka nozīmīgs faktors skolās ir arī pedagogi un darbinieki, jo viņu vidū slimība izplatās vēl intensīvāk nekā starp bērniem.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma pagarināt attālināto mācību norises laiku 7.-12. klasēs līdz 15. novembrim. Līdz 15. novembrim joprojām nenotiks interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības nodarbības klātienē, izņemot vienas grupas, kas vienlaikus ir arī izglītības iestādes viena grupa, ietvaros. Nodarbības var rīkot individuāli klātienē vai arī attālināti.
Profesionālās izglītības iestādes turpinās darbu atbilstoši dibinātāja lēmumam. Šīm iestādēm mācības B modelī (daļēji attālināti) šobrīd ir pamatdarbošanās modelis, ja vien Slimību profilakses un kontroles centrs nav noteicis stingrākus ierobežojumus. Speciālās izglītības iestādēs joprojām spēkā ir iespēja mācīties arī klātienē.
Arī pieaugušo izglītībā saglabājas līdzšinējie noteikumi, tomēr, lai vēl vairāk pasargātu sevi un citus no Covid-19 infekcijas, šajās nodarbībās ir aicinājums izmantot sejas maskas vai aizsegus jau papildus esošajiem drošības nosacījumiem.
Lēmums attiecībā uz augstāko izglītību paredz, ka līdz 31. decembrim augstākās izglītības studiju programmu apguve notiks attālināti, izņemot praktiskās daļas apguvi un klīnisko praksi rezidentūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
