Foto: LETA

Ministru kabinets ceturtdien, 11.februārī, lēmis turpmāk nenoteikt brīvdienu mājsēdi jeb komandantstundu, pēc valdības sēdes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja, ka mājsēdes vietā policija uzraudzīs stingrāk pulcēšanos, karantīnas ievērošanu un robežšķērsošanu. "Tātad mēs mainām uzsvaru uz daudz stingrāku pulcēšanās, karantīnas un robežkontroles uzraudzību," skaidroja valdības vadītājs.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL/KPV LV) piebilda, ka turpmāk ierobežojumu kontrolē uz robežām Valsts policijai turpmāk palīdzēs Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde, tādējādi tai tiek noteiktas tādas pašas kontroles tiesības kā Valsts policijai, Valsts robežsardzei un pašvaldības policijai kontrolēt "Covidpass.lv" apliecinājumus un testus.

Atteikšanos no mājsēdes Ģirģens vērtēja kā atbildīgu soli, jo Valsts policijas resursi jāizmanto racionāli un mērķtiecīgo tur, kur ir vislielākie riski no vīrusa izplatīšanās viedokļa. "Mājsēde netiek turpināta, bet stiprināsim policijas kontroli citu ierobežojumu ievērošanu sociāli aktīvajā diennakts laikā. Policijas turpinās patruļas visu diennakti, tāpēc nevajadzētu uzturēt ilūziju, ka kaut kas tiek mīkstināts," skaidroja ministrs, atgādinot, ka policija turpinās uzraudzīt pašizolācijas ievērošanu, tirdzniecības vietu darbību, sabiedrisko transportu un arī privātā transporta izmantošanu saskaņā ar ierobežojumiem.

Vienlaikus ministrs aicināja cilvēkus būt apzinīgiem un neradīt sev ilūziju, ka viss ir kārtībā un ka var atslābt, jo slimnīcās ir daudz cilvēku un cilvēki mirst. "Būsim atbildīgi, domāsim, ko darām, pārplānosim savus ikdienas paradumus un savu personīgo attieksmi," aicināja Ģirģens, mudinot nepulcēties lieki veikalos un izmantot iespēju iepirkties visas dienas garumā. "Nav Padomju savienības laiki, kad jāstāv rindā ar taloniem rokās un jāsalst. Visiem viss pietiks, nav nekāda preču deficīta," uzsvēra ministrs.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks preses konferencē uzsvēra, ka Covid-19 "ierobežošanas pasākumus mazināt faktiski nav iespējams, policija plāno spēkus iepriekšējā līmenī, tāpat kā bija pārvietošanās ierobežojumu laikā – patruļas būs gan naktī, gan dienas laikā, īpaši brīvdienās". Viņš uzsvēra, ka mērķis ir izslēgt pulcēšanos, kas ir pamata faktors, kāpēc vīruss izplatās.

Ruks aicināja cilvēkus nestāvēt rindās ārpus tirdzniecības centru durvīm, jo preču klāsts veikalos šobrīd ir pieejams un visiem jābūt atbildīgiem. "Jāsaprot, ka paklusām pulcējoties, jūs apdraudat savus draugus, savus tuvos," viņš atgādināja.Tāpat policijas priekšnieks apgalvoja, ka policija ir gatava reaģēt, resursu pietiks, un policija darīs visu iespējamo, lai savas kompetences ietvaros palīdzētu ierobežot vīrusa izplatību.

Iepriekš jau ziņots, ka Ministru kabinets, pagarinot Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 6. aprīlim, ietverot Lieldienu brīvdienas, pagājušā nedēļā vēl nepieņēma lēmumu par brīvdienu mājsēdes turpināšanu.

Lemšana tika atlikta līdz šai nedēļai un laikam dažas dienas pirms tam, kad būtu jāsākas kārtējai brīvdienu mājsēdei. Brīvdienu mājsēdi valdība ieviesa pagājušā gada decembra beigās, un tas nozīmēja, ka noteiktās dienās brīvdienās un nedēļas nogalēs nedrīkstēja atrasties ārpus mājas bez īpaša iemesla laikā no 22 līdz 5.

Ministri strīdas

Valdības sēdē skatīta virkne ar Covid-19 saistītu jautājumu, taču pēc informācijas Ministru kabineta mājaslapā var spriest, ka valdība nav vienojusies par kārtējām izmaiņām vakcinējamo personu prioritāro grupu sarakstā, par ko dienas gaitā publiski diskutēja arī vairāki ministri.

Uzreiz pēc valdības sēdes un vēl pirms preses konferences izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) tviterī atstāstīja valdībā notiekošo:


Preses konferencē, atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kā Kariņš skaidro atlikto jautājumu par vakcinācijas plāna precizēšanu un vai tiks galā ar divu ministru publisko strīdu sociālajos medijos, Kariņš sacīja, ka, vadot sēdes, konstatē, ka katrs jautājums kļūst arvien garāks un garāks.

"Ļoti daudziem ministriem un citiem klātesošajiem partneriem diskusijas kļūst ļoti garas. Es pieņēmu lēmumu to jautājumu izskatīt nākamnedēļ otrdienas sēdē, jo diena kļūst pārāk gara, un mums sēdēt un diskutēt līdz ļoti vēlai nakts stundai nav pašmērķis. Pašmērķis ir vienoties un lai būtu skaidrība. Ir vēl dažādi uzskati par vienu otru jautājumu šajā sarakstā, un es lūdzu attiecīgajām ministrijām, kurām ir šie atšķirīgie viedokļi, ka tās turpina darbu ekspertu līmenī, lai nebūtu ļoti ilgi valdības sēdē jādiskutē un mēs varētu lemt jau par izdiskutētu jautājumu," skaidroja Kariņš.

Ko vēl lēma valdība

Iekšlietu ministrs preses konferencē arī pastāstīja, ka valdība atbalstījusi vairākas ļoti būtiskas iniciatīvas, lai mazinātu Covid-19 ievešanas risku valstī. Viens no lēmumiem uzliek personai pienākumu tranzītā 12 stundu laikā šķērsot valsti.

"Mēs saskārāmies ar vairākiem ļaunprātīgiem gadījumiem, kad personas ļaunprātīgi izmanto "Covidpass.lv" sistēmu un norāda, ka it kā šķērsoja Latviju tranzītā, bet patiesībā tā nedarīja. Līdz ar to šāda veida situācija ir novērsta. Ja turpmāk tiks ievadīti neatbilstoši dati "Covidpass.lv", personas tiks sauktas pie likumā noteiktās atbildības," uzsvēra ministrs.

Ģirģens arī norādīja, ka, ja, transporta un pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem atgriežoties Latvijā, atgriešanās laiks pārsniedz 72 stundas, ir jāaizpilda "Covidpass.lv" forma un arī jāuzrāda Covid-19 negatīvs tests.

Valdība arī lēmusi, ka, šķērsojot Eiropas Savienības iekšējo robežu ar Igauniju vai Lietuvu, "Covidpass.lv" sistēmā ir jāievada arī transportlīdzekļa reģistrācijas numurs.

"Kopumā visas iniciatīvas, kas ir vērstas uz vīrusa mazināšanu un ievešanas risku, ir ļoti būtiskas. Kopumā stiprinām iekšējās robežas, un tas ir pareizais virziens. Vienmēr valdība kopumā un arī Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka nav jēgas ierobežojumiem, ja faktiski neizveidojama drošo sistēmu, burbuli un ja mūsu valstī nekontrolētā veidā, tranzītā vai uz pastāvīgu uzturēšanos iebrauc personas, ievadot nepareizus datus vai kaut kādā veidā apejot sistēmu. Valdība ir izdarījusi ļoti izšķirošu un pareizu soli, kas kopumā veicinās vīrusa izplatības mazināšanos," teica Ģirģens.

Personām, kas šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc covidpass.lv aizpildīšanas, izriet no ceturtdien, 11. februārī, Ministru kabineta apstiprinātajiem grozījumiem rīkojumā Nr. 655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Kā portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā, sakarā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.

Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē covidpass.lv.

Valdība rosina palielināt valsts nodrošināto mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50 % apmērā no iedzīvotājam izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 75 eiro mēnesī vienam cilvēkam, kas šobrīd ir 40 eiro. Plānots arī laika periodu pabalsta krīzes situācijā piešķiršanai neierobežot tikai uz ārkārtējās situācijas laiku, bet pagarināt līdz 2021. gada 30. jūnijam, portālu "Delfi" informēja Labklājības ministrijā.

Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā tiek izvērtēti un izsniegti jauni valsts aizdevumi pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, informē VARAM.

Likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" noteikts, ka pašvaldību aizņēmumiem šogad ir pieejami 150 000 000 eiro.

"Tāpat kā pagājušajā gadā, valsts aizdevumu varēs saņemt projekti ar augstu gatavības pakāpi, līdz ar to nodrošinot darba iespējas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Turklāt šogad esam būtiski paplašinājuši kritērijus, kādu projektu īstenošanai pašvaldības var saņemt valsts aizdevumus, gan domājot par dzīvojamās platības pieejamību reģionos, gan paredzot investīciju projektus sociālo aprūpes centru pilnveidei atbilstoši higiēnas prasībām, tostarp Covid-19 izplatības ierobežošanai," skaidro ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!