Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien pēc dažādu institūciju pārstāvju uzklausīšanas nolēma, ka brīvdienu pēc Dziesmu un deju svētkiem pēc pašu izvēles varētu paņemt tikai svētku dalībnieki un viņiem tā vēlāk nebūs jāatstrādā.
Idejas iniciatori no Nacionālās apvienības (NA) ar šādu kompromisu ir apmierināti, lai arī sākotnēji 8.jūlijā bija iecerēts ieviest brīvdienu visiem, taču vienlaikus to paredzot atstrādāt vēlāk - 23.novembrī. Galvenais mērķis tikšot sasniegts - Dziesmu un deju svētku dalībniekiem būs iespēja uzreiz pēc svētku noslēguma koncerta beigām nedoties uz darbu, portālam "Delfi" pastāstīja Raivis Dzintars (NA), kurš bija viens iniciatoriem idejai par brīvdienu pēc dziesmu svētkiem.
Deputātiem par šādu regulējumu Dziesmu svētku likumā būs jābalso jau ceturtdien galīgajā lasījumā.
Dzintars atzina, ka būtu problemātiski tik īsā laikā - apmēram mēnesi pirms 8.jūlija - ieviest vispārīgu brīvdienu visā Latvijā, turklāt cilvēki esot jau saplānojuši vizītes pie ārsta un citas lietas, ko šādas ieviestas brīvdienas dēļ varētu nākties atcelt. Tāpēc attiecībā uz šā gada dziesmu svētku dalībnieku iespējām pirmdien pēc svētkiem atpūsties vai mierīgi atgriezties mājās ir rasts "samērīgs kompromiss", teica deputāts.
Savukārt par iespēju turpmākajos gados pēc Dziesmu un deju svētkiem ieviest oficiālu brīvdienu komisijas deputāti vienojās uzdot Ministru kabinetam līdz 2013.gada 31.decembrim iesniegt Saeimā likumprojektu, kas paredzētu risinājumu brīvdienas (svētku dienas) piešķiršanai saistībā ar Dziesmu un deju svētku noslēgumu.
Trešdien komisijā atbalstītais priekšlikums noteic, ka darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu, diena pēc svētku noslēguma - 8.jūlijs – jānosaka par brīvdienu. Darbiniekam līdz šī gada 15.jūlijam darba ņēmējam būs jāuzrāda Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegta svētku dalībnieka identifikācijas karte.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem – pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc likuma izsludināšanas.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete ( V) portālam "Delfi" jau otrdien apliecināja, ka saņemti atzinumi par sākotnēji neapzinātiem sarežģījumiem saistībā ar darba dienas pārcelšanu un "diemžēl, lai cik tas dažiem būtu sāpīgi, arī Dziesmu svētku padomes atbalstītā ideja [par vispārējo brīvdienu] acīmredzot nebūs iespējama".
Saeimas deputātu pagājušajā ceturtdienā vienbalsīgi pirmajā no diviem lasījumiem atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta noteikt par atpūtas dienu, kas "atstrādājama" kādā no turpmākajām jūlija dienām. Šogad gan saskaņā ar piedāvātajiem pārejas noteikumiem šo brīvdienu varētu nākties "atstrādāt" 23.novembrī, jo šogad jūlijā ir daudz citu kultūras, atpūtas un sporta pasākumu.
Par šo ieceri nobalsoja 82 deputāti, pret - neviens, bet atturējās Dzintars Ābiķis un Jānis Reirs no "Vienotības".
Ieceres autori norādījuši, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgs līdz rītam. Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas.
Kaut arī svētku rīkotāji aicinājuši darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, uzskata likumprojekta autori.
Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau iepriekš paudusi uzskatu, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij.
