Brīvdienu pēc Dziesmu svētkiem tomēr varētu piešķirt tikai dalībniekiem
Foto: blac

Saeimā konceptuāli atbalstīto ideju par brīvdienu pirmdienā pēc Dziesmu un deju svētkiem tomēr varētu koriģēt un piedāvāt šādu vēlāk atstrādājamu brīvdienu tikai svētku dalībniekiem pēc viņu izvēles, nevis visiem strādājošajiem, portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā.

Šāds pavērsiens likumprojekta virzībā varētu notikt, ņemot vērā Saeimas Juridiskā biroja ieteikumu, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un citu institūciju atzinumus, kā arī bažas par iespējamiem sarežģījumiem, paredzot brīvdienu pēc Dziesmu svētkiem, ko piedāvāts "atstrādāt" 23.novembrī. Par iespējamām šīs ieceres izmaiņām paredzēts diskutēt trešdien galīgajā lasījumā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un ceturtdien Saeimas plenārsēdē.

Komisijas vadītāja Ina Druviete ( V) portālam "Delfi" apliecināja, ka saņemti atzinumi par sākotnēji neapzinātiem sarežģījumiem saistībā ar darba dienas pārcelšanu un "diemžēl, lai cik tas dažiem būtu sāpīgi, arī Dziesmu svētku padomes atbalstītā ideja [par vispārējo brīvdienu] acīmredzot nebūs iespējama". Druviete gan aicināja "neskriet notikumiem pa priekšu" un sagaidīt, ko pēc debatēm nolems viņas vadītās komisijas deputāti un ceturtdien - Saeimas deputāti kopumā.

Saeimas deputātu pagājušajā ceturtdienā vienbalsīgi pirmajā no diviem lasījumiem atbalstītie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta noteikt par atpūtas dienu, kas "atstrādājama" kādā no turpmākajām jūlija dienām. Šogad gan saskaņā ar piedāvātajiem pārejas noteikumiem šo brīvdienu varētu nākties "atstrādāt" 23.novembrī, jo šogad jūlijā ir daudz citu kultūras, atpūtas un sporta pasākumu.

Par šo ieceri nobalsoja 82 deputāti, pret - neviens, bet atturējās Dzintars Ābiķis un Jānis Reirs no "Vienotības".

Ieceres autori norādījuši, ka Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad būs vairāk nekā 40 000 dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgs līdz rītam. Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas.

Kaut arī svētku rīkotāji aicinājuši darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, uzskata likumprojekta autori.

Tiesa, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau iepriekš paudusi uzskatu, ka jautājumu par pārceļamo darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta nevajadzētu regulēt valstij.

Tags

Dziesmu svētki 2013 Dzintars Ābiķis Ina Druviete Jānis Reirs Latvijas Darba devēju konfederācija Saeima Vienotība

Comment Form