Restauratore apgalvoja, ka visu darījusi pēc labākās sirdsapziņas, bet analīzēm paraugi tikuši ņemti no bojātas vietas.
"Nav mana vaina, ka zvaigznes tika lakotas un netika uzstādīta putnu aizbaidīšanas iekārta. Un, kad es sāku interesēties par pašreizējo restaurēšanas procesu, mani ātri nolika pie vietas. Tiesa visu noskaidros," sacīja restauratore.
SIA "AKM" direktors Pēteris Zvaunis norādīja, ka netaisās tiesāties ar Mežsargu. "Mēs neesam ļaunatminīgi, tāpēc pret Mežsargu neko neuzsāksim. Ja kāds kaut ko paņem, tad tā ir viņa problēma," sacīja Zvaunis.
Kā ziņots, Restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu padome pagājušajā nedēļā konstatēja, ka iepriekšējā restaurācijas reizē Brīvības pieminekļa zvaigznēm uzklāts pārāk maz zelta.
Pēc VKPAI vadītāja Jura Dambja lūguma padome 19.maijā izskatīja jautājumu par Mežsargas darbu Brīvības pieminekļa zvaigžņu zeltīšanā 2001.gada maijā.
Analīzēs, kas izdarītas Nacionālā vēstures muzeja Restaurācijas centra un Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļas laboratorijā, konstatēts, ka 2001.gadā Mežsarga uzklājusi zeltu tikai vienā slānī, lai gan līgumā ar SIA "AKM" paredzēts klāt zeltu divās kārtās.
Restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu padome konstatēja, ka Mežsarga zelta uzklāšanā nav izmantojusi tradicionālo tehnoloģiju, apzināti daudzkāršojusi materiālu daudzumu un procesus tāmē un procesu uzskaitē.
Restauratore arī brīvi izvēlējusies materiālus, kas nav atbilstoši zelta klājumam - patvaļīgi mainīts grunts sastāvs un bez konsultēšanās ar citiem speciālistiem izvēlēta nepiemērota laka, kas radījusi zeltījuma bojāšanos.
Padomes sēdes protokolā norādīts, ka nav sagatavota restaurācijas pase, kurai jāatspoguļo gan restaurācija, gan izmantotie materiāli.
Tādēļ Restaurācijas kvalitātes izvērtēšanas ekspertu padome nolēma Mežsargai atņemt restauratora vecmeistara kvalifikācijas kategoriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
