Broka negrasās atstāt tieslietu ministres amatu
Foto: LETA

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) pēc teju sešu mēnešu ilgušas pārbaudes nolēmis nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai (Nacionālā apvienība) augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.

Par to pēc tikšanās ar SAB ģenerāldirektoru Jāni Maizīti un koalīciju veidojošo partiju politiķiem žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Ņemot vērā neilgo laiku, kas palicis līdz oktobrī notiekošajām Saeimas vēlēšanām, valdības vadītāja nolēmusi neprasīt Brokas demisiju, taču neiebildīs, ja pati ministre atkāpsies no amata.

Turpmāk funkcijas, kas saistītas ar tieslietu ministra īstenoto SAB pārraudzību, īstenos pati Straujuma.

"Tā, protams, nav parasta situācija," komentējot SAB lēmumu, sacīja premjerministre, piebilstot, ka, acīmredzot turpmāk jau valdības veidošanas procesā būtu jāvērtē, vai potenciālajiem ministriem nebūs problēmas saņemt nepieciešamās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu saturošiem dokumentiem.

Savukārt Broka žurnālistiem sacīja, ka negrasās atstāt ministres amatu, bet SAB lēmumu pārsūdzēs Ģenerālprokuratūrā. Viņa uzvēra, ka šis SAB lēmums esot politiski angažēts.

Brokas ieskatā, par iespējamo SAB lēmuma politisko angažētību liecina tas, ka atsevišķi "Vienotības" politiķi, piemēram, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa un ekspremjers Valdis Dombrovskis vēl labu laiku pirms SAB lēmuma pieņemšanas jau publiski nākuši klajā ar paziņojumiem, ka Broka nesaņems pielaidi valsts noslēpumam.

Tieslietu ministres ieskatā, arī lēmuma pieņemšanas laikā notikuši vairāki procesuālie pārkāpumi, tostarp, lai arī Tieslietu ministrijā saņemtajā SAB paziņojumā norādīts, ka lēmums pieņemts 5.jūnijā, vēl dienu pēc tam – 6.jūnijā SAB medijiem apgalvojis, ka lēmums tiks pieņemts līdz 6.jūnija darbadienas beigām.

Turklāt Brokai atteikums nogādāts birojā, kur tas "mētājies pa galdiem", nevis nosūtīts ierakstītā vēstulē uz viņas deklarēto dzīvesvietas adresi, kā to paredzot likums.

Pati ministre kategoriski noliedz, ka viņas reputāciju apēnotu kāds fakts, kas liktu apšaubīt viņas lojalitāti Latvijas valstij vai spēju glabāt valsts noslēpumus.

"Sīkāki iemesli, kādēļ man šī pielaide nav piešķirta, man nav zināmi," uzsvēra Broka, piebilstot, ka viņai jau vairākus gadus ir bijusi otrās kategorijas pielaide valsts noslēpumam un šajā laikā viņa neesot pieļāvusi nekādus slepenības režīma pārkāpumus.

SAB vēstulē, ar kuru Broka informēta par biroja negatīvo lēmumu, norādīts, ka SAB lēmums pamatots ar pārbaudes laikā iegūtu un apkopotu informāciju, kas, atbilstoši likumam, ir klasificēta kā valsts noslēpums. Līdz ar to SAB nevarot pašu Broku iepazīstināt ar informāciju, kas bijusi par pamatu atteikumam izsniegt viņai augstākās kategorijas pielaidi valsts noslēpumam.

Atbilstoši likumam, Brokai ir tiesības desmit dienu laikā pārsūdzēt SAB lēmumu ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un negrozāms. Broka pagaidām nezināja teikt, vai tomēr rīkosies atbilstoši iepriekš teiktajam un vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs viņai nelabvēlīgs.

SAB ģenerāldirektors Maizītis informējis Straujumu par apsvērumiem, kuru dēļ tieslietu ministrei nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, tomēr valdības vadītāja nolēmusi šos apsvērumus neatklāt.

Komentējot sociālajos tīklos izskanējušos pieļāvumus, ka par Brokai nelabvēlīgo SAB lēmumu "parūpējusies" Straujumas pārstāvētā "Vienotība", valdības vadītāja to kategoriski noliedza.

"Es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ "Vienotībai" vajadzētu vērsties pret strādājošas valdības ministru," sacīja Straujuma, piebilstot, ka arī SAB ģenerāldirektors Maizītis viņai noliedzis, ka, lemjot par atļaujas izsniegšanu Brokai, dienests būtu saskāries ar jebkādu politisko spiedienu.

Pašai Straujumai tikai vispārējos vilcienos esot zināms, kādi argumenti bijuši SAB lēmuma pamatā.


Broka jau izteikusies, ka tad, ja SAB liegs pielaidi valsts noslēpumam, tad viņa vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka Brokai pielaide nav izsniegta, jo neesot skaidrības par vairākiem faktiem, kas saistīti ar Brokas  kādreizējo darbību, proti, par sadarbību ar Ķemeru sanatorijas 
kādreizējo investoru "Ominasis Latvia", kā arī jautājumiem par viņas pārstāvētās Nacionālās apvienības sponsoru ietekmi uz partijas pieņemtajiem lēmumiem.

Broka kandidēja maija beigās notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Baiba Broka (politiķe) Edgars Pastars Eiropa Laimdota Straujuma Ominasis Latvia Saeima Satversmes aizsardzības birojs Solvita Āboltiņa Valdis Dombrovskis Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form