Foto: AFI

"Ekonomikas recesijas posmā valsts budžetā taupīt uz to izdevumu rēķina, kas dominējoši paredzēti uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai, investīcijām infrastruktūrā un tautsaimniecības stabilizācijā un attīstībā nav saprātīgi," uzskata īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks (TB/LNNK), norādot, ka ES fondu finansējuma saglabāšana nākamā gada valsts budžetā pēc iespējas lielākā apmērā ir nepieciešama ne tikai, lai pārvarētu ekonomisko krīzi, bet arī, lai iegūtu līdzekļus valsts ārējo aizņēmumu atmaksai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Broks pavēstīja, ka atšķirībā no viņa piedāvājuma 2009. gadā uz laiku apturēt jeb "iesaldēt" ne vairāk kā 40 miljonus latu 2007. - 2013. gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem, kas neskartu uzņēmējdarbības, izglītības un zinātnes atbalsta, kā arī veselības aprūpes pasākumus, finanšu ministrs Ministru kabinetā izteiks priekšlikumu par 62 ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitāšu "iesaldēšanu," kuru īstenošanai 2009. gada valsts budžetā būtu nepieciešami turpat 127 miljoni latu.

Līdz ar šo priekšlikumu nākamajā gadā paredzēts apturēt 17 Izglītības un zinātnes ministrijas, 10 Ekonomikas ministrijas, 11 Labklājības ministrijas, 3 Veselības ministrijas, trīs Valsts kancelejas, trīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, astoņas Satiksmes ministrijas piecas Vides ministrijas un divas Kultūras ministrijas pārziņā esošas aktivitātes, kuru īstenošanai 2009. gada valsts budžetā būtu nepieciešami 126 855 399 lati. Tas neapšaubāmi palielina risku zaudēt daļu no "jaunā" perioda ES pieškirtā finansējuma, jo nepaliek laika un projektu rezeves atsevišķu projektu objektīvas aizkavēšanās gadījumā, uzskata Broks.

Broks paudis, ka ES fondu Vadošās iestādes - Finanšu ministrijas - veiktie aprēķini par 2009. gada valsts budžetā nepieciešamo ES fondu projektu līdzfinansējumu, lai apgūtu 2007. un 2008. gada piešķīrumu, liecina, ka nākamā gada budžetā nepieciešami 500 - 550 miljoni latu. Tādejādi jau šobrīd 2009. gada budžeta projektā ES fondu projektu līdzfinansēšanai paredzētais finansējums plānots "ļoti piezemēti" - noteikts par vismaz 150 miljoniem latu mazāks no sākotnēji plānotā.

Neparedzot pietiekamus līdzekļus ES fondu apguvei 2009. gada valsts budžetā mēs automātiski "pārnesam" budžeta deficītu uz 2010. un 2011. gadu, kad šie 2009. gadā nepiešķirtie līdzekļi neienāks no Eiropas Komisijas atmaksām valsts budžeta ieņēmumu daļā. Nemaz nerunājot par neīstenotiem attīstības projektiem - uzņēmējdarbībā, eksporta veicināšanā, valsts un pašvaldību infrastruktūrā, potenciāli neieguldīto izglītībā un zinātnē, veselības nozarē, nodarbinātības veicināšanā un cilvēku sociālajā aizsardzībā, teikts Broka izplatītajā paziņojumā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form