Broks: budžeta vietu skaita samazinājums augstskolās ir neizbēgams
Foto: LETA

Valsts finansēto budžeta vietu skaita samazinājums augstskolās ir neizbēgams, tikai vēl jāvērtē, kādā apjomā, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "100.pants" sacīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņš norādīja, ka līdz šim samazinātas budžeta vietu izmaksas, taču nu tas vairs neesot iespējams. Visticamāk, gaidāms "solidārs samazinājums visās izglītības nozarēs" - ne tikai sociālajās zinātnēs, bet, iespējams, arī kādā no inženierzinātnēm.

Lai izvērtētu, kurās studiju programmās samazināt budžeta vietu skaitu, paredzēts piesaistīt ārvalstu ekspertus, kā arī noteikti tikšot ņemta vērā studiju programmas ilgtspēja, sacīja Broks.

Viņš pauda, ka Finanšu ministrijas (FM) paredzētā konsolidācija neietekmēs augstskolu skaitu, bet tikai budžeta vietu skaitu. Pēc ministra teiktā, pašreiz aptuveni 70% studējošo augstāko izglītību apgūst par saviem personīgajiem, nevis valsts līdzekļiem.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra raidījumā "100.pants" pauda viedokli, ka, vērtējot, kurās studiju programmās samazināt budžeta vietu skaitu, jāņem vērā programmas piepildījums ar studējošajiem, iestāšanās konkursa koeficients, kā arī studējošo atbirums.

Komentējot ieceri samazināt budžeta vietu skaitu tajās studiju programmās, kuras dublējas, Vētra pauda viedokli, ka, mehāniski samazinot budžeta vietu skaitu vienai no augstskolām vien, nekas nemainīšoties, jo valstij tāpat būs jānodrošina studijas jau pašreiz studējošajiem. Tādējādi, likvidējot valsts budžeta vietas kādā studiju programmā vienā augstskolā, kādā citā augstskolā par valsts budžeta līdzekļiem studējošo skaits dubultošoties.

Drīzāk būtu nepieciešams izvērtēt, vai lietderīgi dublēt specifisko augstskolu infrastruktūru, piemēram, būvējot divas līdzīgiem procesiem paredzētas laboratorijas, sacīja Vētra. Viņš uzskata, ka, vērtējot to, kurās studiju programmās budžeta vietu skaits būtu samazināms, jāvadās pēc vairākiem kritērijiem - studiju kvalitātes, pietiekamiem resursiem, tostarp mācībspēkiem, programmas ārvalstu konkurētspējas un ilgtspējas.

Kā ziņots, valdība ir nolēmusi samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu augstskolās, kurās tiek realizētas dublējošas programmas, tādējādi ietaupot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā 600 000 latu un Kultūras ministrijas (KM) budžetā 400 000 latu. Vēlāk Finanšu ministrija (FM) precizēja, ka šī gada atlikušajiem sešiem mēnešiem fiskālā ietekme IZM budžetā būs 194 000 latu, bet KM budžetā - 132 000 latu.

Latvijas Studentu apvienība (LSA) uzskata, ka valdības lēmums samazināt budžeta vietu skaitu augstskolās ir aplams un studentu paļāvība taisnīgumam zūd.

LSA prezidents Edvards Ratnieks uzskata, ka valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem - pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju. Ministru kabineta apstiprinātais pasākumu plāns nosaka finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei no 2013.gada, līdz 2015.gadam sasniedzot valsts budžeta finansējumu augstākajai izglītībai attiecīgi 1,2% un kopējo finansējumu zinātnei 1,5% no iekšzemes kopprodukta, bet 2011. un 2012.gada valsts budžetā finansējumu piešķirt ne mazāku kā 2010.gada budžetā. Viņš uzskata, ka budžeta vietu skaits ir robeža, kuru politiķi nedrīkst pārkāpt.

Ratnieks atgādina, ka augstākās izglītības finansēšanas kārtību un apjomus nosaka arī starptautiskie normatīvi, tostarp arī Eiropas Komisijas apstiprinātā stratēģija "Europe 2020". Dokumentā izglītība virzīta kā valstiski īpaši atbalstāma joma, kas tieši ietekmē nodarbinātības rādītājus, valsts labklājību un izaugsmi. Turklāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm noteikts, ka līdz 2020.gadam 40% valsts iedzīvotāju 30-34 gadu vecumā ir jābūt ar augstāko izglītību.

Bez valsts spējas un intereses rast finansējumu, lai veicinātu studentu piesaisti pašmāju augstskolām, ES izvirzītie kritēriji nav sasniedzami, šādi publiskajā telpā vairākas reizes izteikušies LSA pārstāvji. Viņi pieļauj, ka neatkarīgi no zinātņu nozares, kurā finansējums samazināsies, topošie studenti izvēlēsies pamest valsti, lai saņemtu iespēju studēt bez maksas ārzemēs. Arī Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelts nesenajā vizītē Rīgas Ekonomikas augstskolā uz kāda studenta jautājumu par to, kas Latvijai būtu nākotnē darāms, ieteica ieguldīt naudu izglītībā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form