Bruņutransportieri par 200 miljoniem – Igaunija 'izbrāķē', Latvija grasās pirkt, vēsta raidījums
Foto: Publicitātes foto

Noslēgumam tuvojas viens no dārgākajiem un lielākajiem pirkumiem Aizsardzības ministrijas (AM) vēsturē – tiek plānots iegādāties kaujas bruņutransportierus Latvijas aizstāvībai, šim mērķim tērējot 200 miljonus eiro, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā sadarbības partneris jau otro reizi izvēlēta kompānija no Somijas. Pirmajā reizē konkurss izgāzās, jo tika izvēlēta mašīna, kas neatbilda tehniskajām prasībām. Pirms līguma slēgšanas ar somu "Patria", no projekta dārdzības un priekšrocības trūkumu dēļ savu dalību projektā apturējusi Igaunija.

Raidījums ziņo, ka pastāv arī aizdomas par Latvijas AM pārāk ciešu sadarbību ar Somijas militārās industrijas pārstāvjiem.

"Nekā personīga" atgādina, ka 2017. gada vidū AM sāka lielāko un dārgāko bruņotu kaujas transportlīdzekļu iepirkumu, jo plānoja pirkt vairākus simtus 4x4 bruņutransportieru Latvijas armijai.

Par uzvarētāju pasludināja Somu kompāniju, par ko neizpratnē bija pārējie pretendenti. SISU uz Latviju atveda savu vienīgo šādas mašīnas prototipu. Piedāvājums neatbilda tehniskajiem parametriem. Tas bija divas reizes smagāks par prasīto. Arī braukšanas testā SISU palika pēdējais. Konkurentu sūdzībās lasāms, ka "Alūksnē atvestais transportlīdzeklis tā gabarītu dēļ nepiedalījās testā, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa meža ceļu. Kā arī masas dēļ nespēja pabeigt testu, kura ietvaros tika pārbaudīta transportlīdzekļa vadāmība pa smilšaino ceļa segumu." SISU modelim nebija iespēju noņemt bruņas, priekšējās durvis auto sasveroties sāņus pie 45 grādu leņķa to smaguma dēļ nebija vairs aizveramas. Arī Somijas finansiālais piedāvājums bija otrs dārgākais.

Taču uzvaru SISU palīdzēja iegūt maksimāli iegūstamie punkti par garantiju, rezerves daļām un citiem rādītājiem, ko objektīvi nevar novērtēt, ja mašīna nav sērijveida ražošanā. Divi no pretendentiem sūdzējās Iepirkumu uzraudzības birojā un konkursu 2019. gada sākumā pārtrauca, atgādina raidījums.

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš raidījumam atzinis, ka 2019. gada lēmumā tika vērtēti diezgan liels skaits iesniedzēju argumentu. "Bet apkopjot – bija divi bloki, kuru dēļ tika aizliegts slēgt līgumu. Viens bija jautājums par atbilstību tehniskajām specifikācijām. Un otrs bija par vērtēšanas kritērijiem, to piemērošanu," sacīja Lapiņš.

Savukārt AM valsts sekretārs Jānis Garisons uz jautājumu, kā SISU izdevās tikt līdz finālam un tikt pasludinātam par uzvarētāju atbildēja, ka "toreiz tas bija pirmais šāda veida komplicēts iepirkums, kurā ministrija ar saviem ekspertiem centās nodrošināt juridisko un likumisko rāmi. Jāsaprot arī, ka bruņoto spēku ekspertiem šis bija tāds liels izaicinājums. Tas bija pirmais šāds mēģinājums. Labi, ka tas mēģinājums neizdevās".

Pēc tam, kad IUB aizliedza slēgt līgumu ar SISU, AM taktiku mainīja, taču arī jaunajā 6x6 projektā izvēle ir par labu Somijai, atzīmē "Nekā personīga".

Raidījums vēsta, ka 2019. gada maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) uz 16 valstīm izsūtīja vēstuli ar aicinājumu piedalīties starpvaldību projektā. Latvija esot gatava iegādāties 300 pilnīgi jaunus bruņutransportierus 8-9 personām ne dārgākus par 700 000 eiro, un 150 tādus pašus piecu karavīru vešanai ar maksimālo cenu 500 000 eiro.

Tas ir likumīgs, tomēr grūtāk pārskatāms iepirkuma veids. Valstīm jāsadarbojas kopīgā pētniecībā un produkta attīstībā. Ieguvumam jābūt arī Latvijas tautsaimniecībai, iesaistot projektā vietējos uzņēmumus. Uz Arta Pabrika vēstuli atsaucās 12 valstis. Bet aizsardzības ministrija kā ražotāju izvēlējās Somijas kompāniju "Patria", kam ir vēsturiskas saites ar SISU.

Garisons raidījumam skaidroja, ka "Somijas piedāvājums ir ļoti konkurētspējīgs. Un tās cenas ir ļoti atbilstošas tam, ko mēs varam atļauties".

Pirms lēmuma pieņemšanas par sadarbību ar Patria, Latvijas delegācija 11.-12. septembrī apmeklēja Somiju. Delegācijas vadītājs bija Māris Ķuda, kas iepriekšējā, pārtrauktajā iepirkumā vadīja konkursa komisiju. "Nekā personīga" rīcībā ir ziņas, ka Ķuda kā ministrijas pārstāvis brauca pie Somijas ražotāja arī iepriekš konkursa norises laikā. Ne pie viena cita pretendenta šādas vizītes nenotika.

Garisons Ķudas vizīti skaidroja ar to, ka Ķuda ir atbildīgs par iepirkumiem. Un viņš ir vienīgais speciālists, kas ļoti labi pārzina iepirkumu sistēmu.

"Es teiktu, ka šī ir sakritība, kas iepriekšējā iepirkumā uzvarēja SISU. Lai arī ar iepriekšējām saitēm, tie ir divi dažādi uzņēmumi. Tas ir viņa pienākums, un attiecīgi Māris Ķuda brauca tad, kad tika izveidota formāli darba grupa , kas kopā ar NBS uzsāka šīs sarunas ar Somiju," raidījumam teica Garisons.

Somu ražotājs ir izveidojis vietējo kompāniju "Patria Latvija", ko vada Uģis Romanovs. Viņš ir atvaļināts armijas virsnieks, nodienējis 20 gadus. AM saņēmusi ziņas, ka Romanovam bijusi piekļuve slepenai, tikai NBS rīcībā esošai informācijai. Viņam arī tikusi dota iespēja piedalīties visos ar iegādes procesu saistītos pasākumos. AM veica pārbaudi, taču neko pretlikumīgu nekonstatēja.

Starpvalstu līgumu par pētniecību un attīstību jauno bruņutransportieru ražošanā uz Patria bāzes, sākumā parakstīja trīs valstis.

Taču Igaunija gada sākumā no projekta izstājās. Kaimiņvalsts mediji ziņo, ka igauņu bruņotie spēki nevienojās par izpētes un izstrādes cenu, mašīnas gala cenu un igauņu militārās industrijas uzņēmumu iesaisti ražošanā. Un vismaz pašreizējā sadarbības posmā igauņi latviešiem un somiem nepiebiedrojas.

Raidījums norāda, ka Latvijas AM nevar pateikt, cik beigās maksāsim par mašīnām. Zināms tikai, ka Latvija atteiksies no 150 bruņutransportieriem, jo tomēr nevaram to atļauties.

Somi paturēs intelektuālā īpašuma tiesības uz saviem ražojumiem, un pirmie testa braucieni Alūksnē ar Latvijas armijai domāto kaujas tehniku iecerēti jau septembrī. Taču ministrija nevar nosaukt priekšrocības, kādas no šī projekta ir Latvijas tautsaimniecībai.

"Patria Latvija" vadītājs pagaidām runā par aptuvenu sadarbību ar 12 Latvijas firmām. Reāli šobrīd projektā darbojas divas. "EMJ Metāla" droša dalība būs zināma tikai pēc šomēnes gaidāmā pirmā pasūtījuma testa partijai.

"Patria Latvija" izveidojusi kopuzņēmumu ar "Unitruck", lai Cēsīs, iespējams, veiktu bruņutransportieru remontu un apkopi. "Nekā personīga" atzīmē – raidījumam zināms, ka pirmais tests ar "Patria" Latvijas armijai domāto bruņutransportieri nebija veiksmīgs. Mīnas sprādzienā gāja bojā manekens šoferis. Tam sekojošie testi bijuši veiksmīgi.

AM apgalvo, ja testa braucieni pierādīs, ka tehnika nav piemērota Latvijas armijai, pirkuma līgums ar "Patria" slēgts netiks, tomēr tiesības pārliecināties, vai darījums ir likumīgs un atbilst pasūtījumam IUB varēs tikai jau pēc vienošanās parakstīšanas un pirmo mašīnu piegādes.

Pagaidām šajā projektā pētniecībā iztērēti 8 miljoni. Tā kā izmaksas bija plānots dalīt uz trim, pēc Igaunijas izstāšanās Latvijai būs jāmaksā puse no šīs summas, rezumē "Nekā personīga".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Artis Pabriks Igaunija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam