Viņš atzīmēja, ka "ES finanšu ministru lēmums nav nekāds jauns lēmums", un tas nav saistīts ar pašreizējām sarunām ar starptautiskā aizdevuma devējiem, līdz ar to Latvija pagaidām strādā pie budžeta projekta, kas paredz deficītu 7% no IKP.
Taču nākamā valdība ir konceptuāli gatava samazināt tēriņus vēl par vairākiem simtiem miljonu latu - līdz 700 miljoniem latu.
Saeimas Tautas partijas frakcijas vadītājs Māris Kučinskis atzina, ka plānotais budžeta tēriņu samazinājums par kopumā 380 miljoniem latu ir tāds, kurš jāveic, lai varētu vispār turpinātu sarunas ar starptautiskā aizdevuma devējiem par nākamas palīdzības daļas pārskaitīšanu. Viņš pauda, ka gadījumā, ja budžeta tēriņi būs jāsamazina vēl, tas nenotiks uz algu rēķina, bet gan atsakoties no kādiem citiem lieliem tēriņiem.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pauda, ka partijām tagad partijām nav citas izvēles, ka tikai sagatavot un pieņemt pašreiz apspriestos budžeta grozījumus, tai pašā laikā gatavojoties vēl lielākai taupībai. "Ir jāvienojas, citādu naudas nebūs," sacīja Brigmanis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
