Foto: LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 22. martā, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), lai saimnieciskās darbības veicējiem jeb IIN maksātājiem atceltu pienākumu veikt šī nodokļa avansa maksājumus.

Gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

FM portālu "Delfi" informēja, ka šāds normatīvais regulējums kalpos kā viens no Covid-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā radīto ekonomisko seku mazināšanas pasākumiem. Tas sniegs iespēju saimnieciskās darbības veicējiem atjaunot sašaurināto saimniecisko darbību un ļaus maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos savā saimnieciskajā darbībā.

"Tieši situācija globālajā ekonomikā un inflācijas pieaugums, paredzamās ekonomikas izaugsmes prognozes nākotnē, kā arī izpratne par nodokļa maksātāju finansiālo situāciju ir tie apstākļi, kas rosināja finanšu ministra lēmumu attiecībā uz nepieciešamību atteikties no IIN avansa maksājumiem arī nākotnē," pauda ministrijā.

Likuma grozījumi paredz, ka izmaiņas tiks piemērotas ar atpakaļejošu datumu, proti, šā gada 1. janvāri.

FM skaidroja, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs būs veicis IIN avansa maksājumu, kura maksāšanas termiņš ir ne vēlāk kā līdz 23. martam, tas parādīsies vienotajā nodokļu kontā kā IIN pārmaksa, ja vien netiks novirzīts citu nodokļu maksājumu segšanai. Savukārt, ja šāds maksājums nebūs veikts, par šo maksājumu netiks aprēķināta nokavējuma nauda.

"IIN avansa maksājumi nav līdzeklis, kura mērķis ir pēc iespējas ātrāk saņemt naudu no IIN maksātāja, kā tas dažkārt nepamatoti tiek uztverts. No fiskālās ietekmes viedokļa atteikšanās no IIN avansa maksājumiem kopumā ir vērtējama kā neitrāla, jo rada nobīdi tikai IIN ieņēmumu naudas plūsmā," skaidroja FM.

Tāpat ministrijā pauda, ka negūtie ieņēmumi no avansa maksājumiem tiks kompensēti nākamajā gadā, saimnieciskās darbības veicējiem maksājot lielākas IIN summas pēc gada ienākumu deklarāciju iesniegšanas.

"Minētās izmaiņas neietekmēs pašvaldību ieņēmumus, jo likums "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" paredz - ja pašvaldību budžetos tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpilde par ceturksni, tad, pamatojoties uz finanšu ministra rīkojumu, to kompensē no valsts pamatbudžetā ieskaitāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas," informēja FM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!