Budžeta likumprojektus skatīs trešdien; par autoratlīdzībām viss vēl nav skaidrs
Foto: Saeimas administrācija

Trešdien, 30. septembrī, ārkārtas valdības sēdē Ministru kabinets sāks izskatīt likumprojektus, kas izriet no pirms nedēļas pieņemtā 2021. gada budžeta ietvara. "Budžeta process ies uz priekšu šonedēļ, kad valdībā sāks skatīt pirmos likumus, kas ar to ir saistīti," pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) atzina, ka jautājumā par nodokļu režīma izmaiņām autoratlīdzību saņēmējiem visas detaļas vēl nav skaidras.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēc premjera un citu koalīcijas partneru paustās apņēmības šonedēļ turpināt virzīties uz priekšu ar lēmumiem par nākamā gada valsts budžetu portāls "Delfi" jautāja kultūras ministram, vai ir arī galīgā vienošanās par nodokļu režīma autoratlīdzību saņēmējiem izmaiņām un to ieviešanas termiņu.

Puntulis atbildēja, ka politiskā vienošanās jau panākta sen, bet šobrīd vēl tiek precizēts ierēdņu līmenī. Ministrs gan atzina, ka joprojām nav izlemts, vai izmaiņas tiks ieviests no gada vidus vai no 2022. gada, kad visiem būs pieejams darījumu konts. "Ir skaidras vienošanās par apjomu, procentiem, griestiem un sadalījumu, bet par ieviešanas laiku vēl nav. Par ieviešanas laiku tās ir mazas detaļas, kas jāprecizē, un tas ir saistīts ar sistēmas administrēšanu nevis politisku lēmumu," teica Puntulis.

"Delfi" jau vēstīja, ka pēc vairāku nedēļu darba, Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai saskaņojot izmaiņas nodokļu nomaksā autoratlīdzību saņēmējiem, tapa piedāvājums izmaiņas ieviest nevis no nākamā gada sākuma, bet no 1. jūlija, kā arī nodokļus maksāt no kopējā apgrozījuma. Tomēr vēl pēc tam valdībā tika pieņemts lēmums, ka no 2022. gada 1. janvāra paredzēts ieviest saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb darījumu kontu vienkāršotai nodokļu maksāšanai mazajiem uzņēmumiem, par ko panākta arī vienošanās ar finanšu nozari un citām iesaistītajām pusēm.

22. septembrī pēc valdība sēdes Kariņš paskaidroja, ka vēl līdz budžeta projekta iesniegšanai un apstiprināšanai Saeimā turpināsies darbs pie tā, kā tiks ieviestas minimālās obligātās sociālās iemaksas no nākamā gada 1. jūlija. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka ir panākta vienošanās par autoratlīdzību un mikrouzņēmumu nodokļu režīmu pilnveidošanu, bet visi šie alternatīvie režīmi stāsies spēkā no nākamā gada 1. jūlija, tāpēc ir laiks detalizētai izstrādei un nepieciešamo normatīvu aktu iesniegšanai.

Pirmdien, 28. septembrī, pēc sadarbības sanāksmes, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un bažām par to, ka šis piedāvājums var nebūt pietiekami izdevīgs un varētu mazināt pienesumu kultūras jomā, Puntulis sacīja, ka ir jāatrod risinājums situācijai, lai nošķirtu tos, kuri patiešām nevar samaksāt sociālo nodokli, un tiem, kuri to nevēlas darīt. "Joprojām atvērts ir jautājums, kā atrisināt situāciju un nesodot palīdzēt tiem, kur nevar to izdarīt. Šis ceļš mums vēl ir kopā ejams," teica ministrs.

Arī Kariņš uzsvēra, ka viena no mācībām, ko "guvām Covid-19 laikā, ir, ka diemžēl ne visi cilvēki ir sociāli aizsargāti, un valdībā bija ne reizi vien bija jāmeklē risinājumi tiem, kas "izkrita cauri" sociālās apdrošināšanas sietam".

Ministru prezidents atzina, ka, pilnveidojot nodokļu sistēmu un skatoties, kā varam uzlabot situāciju, ir jāiemācās, kā valstiski un sistēmiski nodalīt tos, kuri nespēj samaksāt nodokli mazu ienākumu dēļ, no tiem, kuriem ir lieli vai pat prāvi ienākumi, bet kuri ne labprāt maksā līdzvērtīgus nodokļus ar citiem, kuriem ir līdzīgi ienākumi.

"Tas galvenais jautājums ir, kā varam nākt pretī tiem cilvēkiem, kuri nespēj nopelnīt minimālo algu. Mums jāskatās, kā mēs kā valsts varam palīdzēt šiem cilvēkiem – vai ar papildu izglītības iespējām, mobilitāti vai citādā veidā. Jebkurā gadījumā netiek plānots un nekādā veidā nav mērķis padarīt cilvēkiem neiespējamu situāciju. Tas būs pakāpeniski vairāku gadu garumā – mēs pazemināsim standarta nodokļus, un tie, kuri gadiem maksā visus nodokļus, no nākamā gada jau jutīs, ka sociālais nodoklis samazināsies. Tiem, kuri strādājuši tā saucamajos alternatīvajos režīmos, sāksim pakāpeniski un proporcionāli pielīdzināt nodokļu maksājumus tiem, kas visu laiku bijuši standarta režīmā. Mēs visi izmantojam to pašus ceļus un prasām tādus pašus veselības aprūpes pakalpojumus un izglītību bērniem. Tas būtu taisnīgi, ja visi maksātu proporcionāli. Izņēmums jārada un jānāk pretī tiem cilvēkiem, kas nespēj nopelnīt pat minimālo algu. Mēs izveidosim sistēmu taisnīgāku, nedarot pāri cilvēkiem, kuriem nav ienākumu," solīja Kariņš.

"Delfi" jau ziņoja, ka jaunākais piedāvājums paredz, ka nākotnē autoratlīdzībām netiek piemērots īpašs nodokļu režīms. Tā vietā plānotais regulējums paredz, ka, ja nav reģistrēta saimnieciskā darbība, autoratlīdzībām, kuras saņem uz uzņēmuma līguma pamata, piemēro iedzīvotāja ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā algota darba ienākumam.

Ja ir reģistrēta saimnieciskā darbība, var izvēlēties no divām iespējām – vai nu maksāt IIN un VSAOI vispārējā kārtībā kā saimnieciskās darbības veicējs, tajā skaitā atzīt izdevumus, vai maksāt vienkāršotu nodokli (MUN).

Vienkāršotais nodoklis (MUN), ko nākamgad plānots ieviest mikrouzņēmuma nodokļa vietā, ietver IIN un VSAOI un to aprēķina bāze ir apgrozījums. Piedāvātā likme ir 25% apgrozījumam līdz 20 000 eiro gadā un 40% virs šīs summas. Tālāk MUN iemaksas sadalās proporcijās IIN 33% un VSAOI 67%.

MUN maksātājiem tiek paredzēta arī izvēles iespēja nākotnē maksāt MUN kā patlaban, iesniedzot deklarāciju, vai izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, ja visi ieņēmumi ir bezskaidras naudas veidā, un šādā gadījumā MUN tiek ieturēts no konta, tāpēc nav jāsniedz deklarācija un jākārto grāmatvedība.

Ņemot vērā, ka ir jau noslēgti līgumi uz priekšu, autoratlīdzību maksātājiem piedāvāts šo regulējumu ieviest no nākamā gada 1. jūlija. Attiecībā uz autoratlīdzībām arī paredzēts, ka 2021. gadā apgrozījuma slieksnis 25% nodokļa likmei ir 10 000 eiro gadā.

"Kultūras ministrijai ir vēlme redzēt šo nodokli tieši no apgrozījuma, kā arī vienkāršāku nodokļa nomaksu. Vienlaikus autoriem, ja tāda nepieciešamība, būtu iespēja maksāt nodokļus arī parastā saimnieciskās darbības režīmā, uzskaitot visus izdevumus. Vienkāršotais nodoklis autoriem būtu tas pats, kas vienkāršotais nodoklis mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Tas mazinātu grāmatvedības darbības un veidotos sadarbībā starp komercbanku un Valsts ieņēmumu dienestu," teica Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins.

2. septembrī pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (NA) aicinājuma un ar finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piekrišanu valdība no dienaskārtības izņēma jautājumu par nodokļu izmaiņām autoratlīdzību maksātājiem no nākamā gada sākuma.

Kā valdības sēdes sākumā sacīja Puntulis, tas ir sarežģīts un vēl diskutējams jautājums, tāpēc tas patlaban būtu jāatliek. Arī finanšu ministrs Reirs piebilda, ka sarunas starp ministrijām joprojām norit un ir tuvu gala risinājumam, tāpēc saprātīgi ir no darba kārtības šo jautājumu patlaban izņemt.

Jautājums par nodokļu izmaiņām autoratlīdzību maksātājiem bija daļa no Finanšu ministrijas piedāvātā informatīvā ziņojuma "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem, valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai" un ar to saistītā protokollēmuma projekta.

FM ziņojumā par piedāvātajām izmaiņām nodokļos norāda, ka izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Līdzīgi kā citos alternatīvajos režīmos arī autoratlīdzību saņēmēju sociālās iemaksas patlaban ir zemas, tādējādi palielinot to iedzīvotāju skaitu, kuri nākotnē var nebūt sociāli nodrošināti. FM piebilda, ka autoratlīdzības nereti tiek izmantotas nodokļu optimizācijas nolūkos.

Ar izmaiņām nodokļos rosināts paredzēt, ka no 2021. gada vairs nav speciālais režīms autoratlīdzībām. Tika plānots, ka turpmāk autoratlīdzību saņēmēji varēs izvēlēties vai nu reģistrēt saimniecisko darbību vai piemērot tādu pašu režīmu kā pašlaik personām, kuras saņem atlīdzību uz uzņēmuma līguma pamata, nereģistrējot saimniecisko darbību, proti, tādu pašu nodokļu režīmu kā algota darba ienākumam.

Jau ziņots, ka FM piedāvātais risinājums un laika grafiks attiecībā uz izmaiņām autoratlīdzību sistēmā radīja Kultūras ministrijas (KM) iebildes, norādot, ka tas būs papildus šoku kultūras nozarei.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Budžets 2021 Finanšu ministrija Jānis Reirs Krišjānis Kariņš Kultūras ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis Valsts budžets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form