NA uz sadarbības sanāksmi pirmdien ieradās ar vēstījumu, ka nākamajā gadā Latvijas komercmedijiem samazināsies atbalsts satura veidošanai, un ka tas notiek vienlaikus ar Krievijas plāniem palielināt finansējumu propagandas kanālu atbalstam, kas var negatīvi ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu. Tāpēc NA rosināja palielināt atbalstu vietēja satura veidošanai komerciālajiem medijiem, tā nostiprinot Latvijas informatīvo telpu informatīvā kara apstākļos.
Pēc sanāksmes NA Saeimas frakcijas līderis Raivis Dzintars sacīja, ka konkrētais priekšlikums koalīcijas partneriem bija visiem vienoties par tādu nepolitisku starppartiju atbalstu konkrētam pasākumam, proti, 500 tūkstošus eiro nākamā gada budžetā paredzēt piešķiršanai konkursa kartībā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura radīšanai. "Labā ziņa ir tā, ka mēs ne no viena koalīcijas partnera nedzirdējām noraidījumu šai idejai. Nebija arī tik ļoti cieta jā, bet mēs arī saprotam, ka šie jautājumi partneriem ir jāapspriež partiju valdēs un frakcijās. Mēs esam optimistiski noskaņoti, ka koalīcijas partijas par to varētu vienoties," sacīja Dzintars.
Viņš piebilda, ka pirmais solis būtu nolemt, ka šie līdzekļi budžetā ir nepieciešami, un pēc tam jābūt diskusijai par to, kā pēc iespējas efektīvāk sasniegt mērķi. Pagaidām lēmums nav pieņemts, esam diskusiju procesā, tāpēc nevar arī pateikt, no kādiem avotiem budžetā šis pusmiljons varētu nākt, sacīja NA pārstāvis.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pauda savas partijas viedokli, ka atbalsts komercmedijiem ir apsverams, jo pie tik maza tirgus un maza iedzīvotāju skaita mediji un kultūra ir tās jomas, kas ir atbalstāmas no publiskā finansējuma, bet tas jādara pēc noteiktiem mērķiem un kritērijiem, pēc kuriem mediji var kvalificēties atbalstam.
Savukārt "KPV LV" frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs piebilda, ka tas konceptuāli ir priekšlikums par to, vai uz budžeta otro lasījumu koalīcija iesniegs labojumus. "Mēs nolēmām, ka atsevišķi frakcijas šādus priekšlikumus nesniegs. Ja kaut kas tiks iesniegts, tad tas būs visas koalīcijas atbalstīts priekšlikums. Vienošanās par šādu konkrētu priekšlikumu pagaidām nav, mēs skatīsim šos jautājumus nākamās nedēļas laikā," atzina Zakatistovs.
Pagājušā nedēļā valdības apstiprinātais nākamā gada valsts budžeta projekts tika iesniegts Saeimā un nodots komisijām, kuras to sāks izskatīt šonedēļ. Pirmais lasījums plānots 30. oktobrī, bet budžeta galīgā pieņemšana līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
Jau ziņots, ka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektors Andris Ķēniņš brīdina, ka Latvijas valdības rīcība un bezdarbība rada reālus draudus Latvijas valsts drošībai. Paziņojumā presei viņš norāda, ka valdība un pēcāk arī Saeima 26. septembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, kurā kā viens no būtiskākajiem apdraudējumiem tiek minēta Krievijas īstenotā informatīvā politika.
Koncepcijā būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Tur teikts, ka Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un ka salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu.
"Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana," teikts koncepcijā, kur ieteikts, ka "svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā".
Koncepcijā ir fiksētas vairākas ļoti svarīgas lietas, uz kurām daudzkārt un atklāti ir norādījuši mediju un drošības eksperti, tāpat Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, kā arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, atgādina Ķēniņš.
"Faktiskā situācija informatīvajā telpā ir saprasta un fiksēta, bet reāli nepieciešamā rīcība tai īsti neseko. Jā, 2020. gada Latvijas valsts budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, bet arī šeit ir jautājums – cik no šī finansējuma aizies satura veidošanai un cik citām vajadzībām. Turklāt sabiedriskie mediji veido tikai nelielu daļu no Latvijas informatīvās telpas, uzrunā diezgan šauru sabiedrības daļu, līdz ar to koncepcija ietver loģisku un pamatotu nepieciešamību atbalstīt arī satura veidošanu un izplatīšanu komerciālajos medijos," atzīst LRA vadītājs.
Viņš norāda, ka 2020. gada Latvijas valsts budžeta projekts ne tikai neparedz nekādu papildu finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komerciālajos medijos, bet vēl samazina tiem iepriekš atvēlētos līdzekļus satura veidošanai par 1,1 miljonu eiro. "Vēl vairāk, šogad Saeima pieņēma un ar 1. jūliju stājās spēkā visa veida kredītu, līzingu un preču un pakalpojumu iegādes uz nomaksu reklāmas ierobežojumi, kas samazināja mediju reklāmas ieņēmumus 2019. gadā un būtiski samazinās tos 2020. gadā. Valsts realizētā politika attiecībā uz Latvijas informatīvo telpu ir tikai tāda, kas samazina vietējā satura apjomu un attiecīgi palielina koncepcijā minētos draudus," skaidro Ķēniņš.
Pēc viņa paustā, pats būtiskākais aspekts šajā traģiskajā un bezatbildīgajā situācijā ir tas, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos 2020. gadā investēs par 30% jeb 300 miljoniem eiro vairāk naudas līdzekļu nekā šogad, un tas kopā jau veidos 1,3 miljardus.
LRA biedri aizstāv demokrātiskas sabiedrības intereses un pieprasa reālu, atbildīgu un tūlītēju rīcību no valsts atbildīgajām amatpersonām, lai nodrošinātu Latvijas informatīvās telpas, sabiedrības un demokrātisko vērtību aizsardzību, teikts paziņojumā.
