VEF Kultūras pils projekta sadalīšana trīs pieteikumos Eiropas Savienības (ES) finansējuma iegūšanai nav pārkāpums un arī citās Eiropas valstīs tā ir izplatīta prakse, pastāstīja Rīgas domes Īpašumu departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Viņš uzsvēra, ka tas nav jaunums, ka VEF Kultūras pils pieteikums ES finansējuma iegūšanai ir sadalīts trīs projektos. Katram projektam ir noteikts ierobežojums pieci miljoni eiro, un tam nedrīkst piesaistīt lielāku papildu finansējumu no saviem līdzekļiem.
Visas Eiropas valstis domā, kā sadalīt vienas ēkas projektu, lai būtu iespējams piesaistīt vairāk par pieciem miljoniem eiro, jo par šādu summu nevienu lielu projektu nevar īstenot, pauda Īpašumu departamenta direktors.
Burovs pastāstīja, ka VEF Kultūras pils projekts bija sadalīts trīs pieteikumos un sagatavots šī gada sākumā, turklāt saskaņots ar Finanšu ministriju (FM). Ministrija gan norādījusi, ka šis jautājums pašai Rīgas domei esot jāsaskaņo ar Eiropas Komiteju (EK).
Rīgas domei, vēršoties EK, tā saņēma atbildi, ka Latvijas varas pārstāvjiem pašiem ir jāpieņem lēmums par to, kādā formātā tiek iesniegts projekts.
Oficiālais gala lēmums par VEF Kultūras pils projektu iesniegšanu nav pieņemts. Burovs pauda neziņu par to, vai FM ierēdņi, kas nodarbojas ar šo pieteikumu, kādu iemeslu dēļ baidās pieņemt lēmumu, piebilstot, ka pirms projekta sākšanas viss tika saskaņots ar valsts atbildīgajām institūcijām.
Burovs arī piebilda, ka VEF Kultūras pils būvniecība tika sākta absolūti likumīgi, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas paredzēja, ka būvniecību sāk pirms līdzekļu piešķiršanas.
Turklāt viņš uzsvēra, ka objektu turpinās būvēt un nodos ekspluatācijā nākamā gada oktobra beigās, lai, visticamāk, 17.novembrī to atklātu.
Jau ziņots, ka valdība šodien ārkārtas sēdes slēgtajā daļā izskatīja Kultūras ministrijas (KM) informatīvo ziņojumu par Teikas un Čiekurkalna teritoriju revitalizācijas stratēģijas īstenošanas riskiem, kur kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) iepazīstināja ar pašreizējo situāciju un potenciāliem, ja EK neatcels finansiālā atbalsta griestus, kas patlaban ir noteikti 5 miljonu eiro apmērā kultūras celtnēm.
Ministre pastāstīja, ka risks veidojas tāpēc, ka Rīgas dome, nesagaidot vadlīnijas par iepirkuma veikšanu, ir izsludinājusi publisko iepirkumu, turklāt rekonstrukcijas izmaksas pārsniedz EK noteiktos griestus. Objekta atjaunošana kopumā varētu izmaksāt virs 11 miljoniem eiro.
Rīgas domes rīcība gan esot saprotama, jo rekonstrukcija saistās ar sezonas sākumu, turklāt arī pati EK nav skaidri pateikusi, vai rekonstrukcijas projekts un iepirkumu veikšana tiek plānota pareizi. Runa esot par trīs dažādu funkciju nodalīšanu un iepirkumu izsludināšanu katrai atsevišķi. KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš paskaidroja, ka VEF Kultūras pilij atsevišķs projekts ir publiskā ārtelpa, bet iekšpusē ir vēl divas atsevišķas telpas - viena no tām ir skatuves telpa un apmeklētāju telpa, kam ir sava ieeja, un ir atsevišķi nodalītas telpas amatieru pulciņiem, kur arī ir sava ieeja.
