Foto: LETA
Sinoptiķi prognozē, ka svētdien gaidāma līdz šim karstākā diena. Mediķi atgādina par piesardzību un sniedz dažus ieteikumus, kā sevi pasaudzēt un izvairīties no karstuma dūriena.

Apstākļos, kad karstums pārsniedz 25 - 30 grādus pēc Celsija skalas, mediķi aicina iedzīvotājus pēc iespējas mazāk uzturēties tiešajā saulē dienas viskarstākajā laikā no plkst. 11 līdz 15, izvēlēties atbilstošu apģērbu, uzņemt pietiekamā daudzumā šķidrumu, kā arī un parūpēties par bērniem un sirmgalvjiem.

Cilvēks cieš no karstuma ietekmes tad, ja organisms nespēj atdzist un pats regulēt ķermeņa temperatūru. Mediķi atgādina, ka karstajās dienās riskam īpaši būs pakļauti gados vecāki cilvēki, īpaši tie, kuri vecāki par 75 gadiem, mazi bērni, īpaši tie, kuri jaunāki par vienu gadu, slimnieki, kuri ir piesaistīti pie gultas un ikdienā ir spiesti paļauties uz apkārtējo palīdzību, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem,  cilvēki, kuri lieto noteiktus medikamentus un cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes  - aktīvi sporto, strādā smagu, fizisku darbu.

Īpaši bīstama atrašanās saulē ir maziem bērniem - viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās iekštelpās. Mediķi aicina raudzīties, lai bērns regulāri padzertos, uzmanīt, lai bērns nepārkarstu guļot, nekādā gadījumā neatstāt bērnus vienus pašus mašīnā un slēgtās telpās, jo bērns var pārkarst arī guļot smacīgās un karstās iekštelpās. Mediķi aicina atcerēties, ka mazuļa ratiņi vai stāvošas, nevēdinātas mašīnas salons var pārvērsties par "siltumnīcu" un bērns pārkarsis var iet bojā.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā jāatceras lietot savus pastāvīgi lietojamos medikamentus. Īpaša uzmanība karstajās dienās nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši nevar par sevi parūpēties - nepieciešams viņiem nodrošināt telpu pietiekamu vēdināšanu un atdzesēšanu.

Mediķi iesaka izvairīties no ilgstošas un fiziskas piepūles saulē dienas karstākajā laikā, piemēram, darba uz lauka vai aktīvas un ilgstošas sportošanas.

Tāpat jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.

Mediķi iesaka pēc iespējas vairāk atrasties labi vēdināmās telpās un, ja iespējams, neuzturēties atklātā saulē un nestrādāt, nesportot laikā, kad karstums ir visintensīvākais (no plkst. 11 līdz plkst. 15.

Ja tomēr jādodas ārā, būtu jāvalkā cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes, ieteicams no kokvilnas auduma. Ieteicams uz ielām turēties vairāk ēnas pusē, paņemt līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, palielināt izdzertā šķidruma daudzumu un lietot to pirms sāk mocīt slāpes. Pamīšus nepieciešams lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai minerālūdeni, dzeramo ūdeni. Nav ieteicams lietot alkoholu, stipru kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju - ķermeņa atūdeņošanos;

Ja uz ielas  paliek pārāk karsti, jāmeklē atvēsinājums veikalos, kafejnīcās un citās telpās ar kondicionēšanas iekārtām.

Lai atvēsinātos, ieteicams iet vēsā dušā, vannā vai norīvēties ar slapju dvieli.

Pirmā palīdzība pārkaršanas gadījumā:

  • novietojiet cietušo vēsākā vietā vai ēnā pusguļus,
  • atģērbiet cietušo,
  • mitriniet ar vēsu ūdeni cietušā pieri, kaklu, krūtis,
  • dodiet dzert vēsu ūdeni;
  • vēdiniet, dzesējiet, radot gaisa plūsmu.

Pārkaršana var izraisīt smagus veselības traucējumus un apdraudēt dzīvību. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, mediķi aicina konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums - jāzvana 113 Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!