Grozījumi paredz, ka atsevišķs ministrs var izdot noteikumus tikai tad, ja likums ministru tam īpaši pilnvaro. Ministra noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi, likumiem un Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem, un tajos ir jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie izdoti. Ministra noteikumu saskaņošanas un izdošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekta autori norāda, ka vairāku ES dalībvalstu pieredze liecina - ministra izdoti normatīvie akti var būt efektīvākais līdzeklis Eiropas Kopienu direktīvu prasību ieviešanai. Lai nodrošinātu ministra noteikumu juridisko kvalitāti, ir jāizveido īpašs ministra noteikumu saskaņošanas mehānisms, tāpēc jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.
Normatīvo aktu spēkā esamības likums aizstās šobrīd spēkā esošo likumu "Par likumu un citu Saeima s, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību", novēršot tā nepilnības. Jaunais likums sašaurinās aktu loku, uz ko attiecas likums, noteiks kārtību, kādā spēkā stājas ārējie normatīvie akti, kurus publicē pa daļām, novērsīs vairākas pretrunas ar citiem likumiem un noteiks ministra noteikumu spēkā stāšanās kārtību, kā arī precizēs atšķirības starp normatīvo aktu spēka zaudēšanu un tiesību normu kolīzijām. Likuma mērķis ir regulēt likumu, Ministru kabineta noteikumu, ministra noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā stāšanos un spēkā esamību.
Par nepieciešamību ministriem piešķirt tiesības izdot normatīvos aktus vienojās jau Andra Bērziņa valdība 2000.gada beigās.