Foto: AFI

Valdības komiteja pirmdien akceptēja normatīvo aktu spēkā esamības likumprojektu un grozījumus vairākos likumos, kas paredz jaunu normatīvo aktu veidu - ministra noteikumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Sākotnēji gan noteikumu nosaukumā bijā vārds "esība" vārda "esamība" vietā. Tas mainīts pēc premjera Einara Repšes ierosinājuma. "Kas izdomāja vārdu esība?" vaicāja premjers. Pēc Tieslietu ministrijas pārstāvju skaidrojuma, ka tā nolēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, Repše, paliekot pie sava, sacīja: "Valoda top nevis zinātnieku disertācijās, bet gan dabiski. Piekrītiet, šis vārds skan dīvaini."

Grozījumi paredz, ka atsevišķs ministrs var izdot noteikumus tikai tad, ja likums ministru tam īpaši pilnvaro. Ministra noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi, likumiem un Ministru kabineta izdotajiem normatīvajiem aktiem, un tajos ir jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie izdoti. Ministra noteikumu saskaņošanas un izdošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Likumprojekta autori norāda, ka vairāku ES dalībvalstu pieredze liecina - ministra izdoti normatīvie akti var būt efektīvākais līdzeklis Eiropas Kopienu direktīvu prasību ieviešanai. Lai nodrošinātu ministra noteikumu juridisko kvalitāti, ir jāizveido īpašs ministra noteikumu saskaņošanas mehānisms, tāpēc jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi.

Normatīvo aktu spēkā esamības likums aizstās šobrīd spēkā esošo likumu "Par likumu un citu Saeima s, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību", novēršot tā nepilnības. Jaunais likums sašaurinās aktu loku, uz ko attiecas likums, noteiks kārtību, kādā spēkā stājas ārējie normatīvie akti, kurus publicē pa daļām, novērsīs vairākas pretrunas ar citiem likumiem un noteiks ministra noteikumu spēkā stāšanās kārtību, kā arī precizēs atšķirības starp normatīvo aktu spēka zaudēšanu un tiesību normu kolīzijām. Likuma mērķis ir regulēt likumu, Ministru kabineta noteikumu, ministra noteikumu, pašvaldību saistošo noteikumu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā stāšanos un spēkā esamību.

Par nepieciešamību ministriem piešķirt tiesības izdot normatīvos aktus vienojās jau Andra Bērziņa valdība 2000.gada beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form