Trešdien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas (OCTA) likumprojektu, kas paredz būtiski mainīt tranportlīdzekļu apdrošināšanas sistēmu Latvijā.
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā, tomēr daudzām normām noteikti pārejas periodi.

Jaunajā likumprojektā noteikts, ka valsts vairs neregulēs prēmijas apmēru jeb polises cenu. Turpmāk apdrošinātāji paši brīvas konkurences apstākļos noteiks apdrošināšanas prēmiju apmērus. Likumprojekta autori gan neprognozē strauju polišu cenu pieaugumu.

"Ja apdrošinātāju atbildības limitu straujais pieaugums neradīs apdrošināšanas atlīdzību apmēra ievērojamu palielināšanos un ekonomiskā situācija Latvijā strauji nemainīsies, sākuma periodā nav paredzama apdrošināšanas prēmiju apmēra palielināšanās, bet iespējama pat samazināšanās, jo apdrošinātāji, strādājot ar brīvi regulējamām prēmijām, būs ieinteresēti klientu piesaistīšanā," norādīts likumprojekta anotācijā.

Budžeta komisijas deputāts un bijušais finanšu ministrs Valdis Dombrovsis sarunā ar aģentūru LETA neprognozēja apdrošināšanas polišu cenu kāpumu. "Visu regulēs tirgus," norādīja deputāts, piebilstot, "protams, ka kaut kādu izmaksas kāpumu mēs nevaram izslēgt".

Ar grozījumiem paredzēts ieviest vairākas Eiropas Savienības direktīvu prasības. Piemēram, līdz 250 000 latu palielināt apdrošinātāju atbildības limitus par personām nodarītajiem kaitējumiem un līdz 70 000 latu - par transportlīdzeklim nodarītajiem kaitējumiem. Tiek noteikti termiņi, kādos apdrošinātājiem jāsniedz atbildes par zaudējumu atlīdzību.

Apdrošinātāju atbildības limitu paaugstināšana nodrošinās pilnīgāku zaudējumu kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām, prognozē Finanšu ministrija (FM).

Likumprojektā noteikts, ka ceļu satiksmes negadījumos cietušās personas saņems arī atlīdzību par nemateriālajiem zaudējumiem - sāpēm un ciešanām -, kas līdz šim nebija noteikts.

Likumprojekts paredz lielāku aizsardzību gājējiem, kuri saņems apdrošināšanas atlīdzību gadījumos, kad zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāja vaina nebūs pierādāma. Likumprojekts arī nosaka atlīdzināt zaudējumus par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto kaitējumu videi.

Ar likumu noteikts, ka FM pārraudzībā esošo Satiksmes biroju nomainīs neatkarīga institūcija - Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs (TAB), kurā apvienotas visas apdrošināšanas sabiedrības. Biroju uzraudzīs FM izveidota konsultatīva padome un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Izmaiņas nepieciešamas, lai Latvija iekļautos starptautiskajā "Zaļās kartes" sistēmā.

FM līdz 2004.gada 1.septembrim MK noteiktajā kārtībā ir jānodod TAB visa Satiksmes biroja manta, tiesības, saistības un pienākumi. Līdz tam savu darbību turpinās pildīt Satiksmes birojs.

Apdrošinātāju garantijas fonda līdzekļi, kurus pārvaldīs TAB, līdz 2005.gada 31.decembrim glabāsies Valsts kasē. No šiem līdzekļiem tiek atmaksāti tie negadījumi, kad pretēja puse nav bijusi apdrošināta, tas ir, kad cietušajam nav no kā piedzīt zaudējumus. Šajā fondā septiņu gadu laikā uzkrāti ap 14 miljoniem latu, aģentūru LETA iepriekš informēja Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs Gundars Bērziņš (TP).

Saeimas pieņemtajā likumā noteikts, ka apdrošinātāji, ņemot vērā ceļu satiksmes negadījuma apstākļus un Valsts policijas noformētos dokumentus, izvērtēs un noteiks katras ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem. Ministru kabinets bija sagatavojis normu, kas paredzēja, ka apdrošinātāji varētu neņemt vērā policijas atzinumu, nosakot negadījumā iesaistīto personu vainas pakāpi un nodarīto zaudējuma apmērus.

Grozījumos kā minimālais apdrošināšanas termiņš noteikts - trīs mēnešus. Pret tik garu minimālo apdrošināšanas termiņu iebilda lauksaimnieki, jo, piemēram, kombaini labības novākšanas laikā tiek izmantoti tikai aptuveni mēnesi. Līdz ar to nav iemesls tos apdrošināt uz tik ilgu termiņu, norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Līdz šim minimālais apdrošināšanas termiņš bija 15 dienas.

Ar grozījumiem noteikts, ka kompleksie tehnikas apdrošināšanas līgumi būs spēkā līdz līguma termiņa beigām.

Saeimas deputāti balsojot atcēla pirmajā lasījuma atbalstīto normu, ka autovadītājam ir nepieciešams apdrošināt savu spēkratu pirms tā reģistrācijas. Tādējādi tika atbalstīta līdzšinējās kārtības saglabāšana, kad polise ir nepieciešama tikai pirms tehniskās apskates.

Netika atbalstīts Satiksmes ministrijas priekšlikums, kas paredzēja, ka pēc 1.maija autovadītājiem obligāti jābūt līdzi gan apdrošināšanas polisei, gan uzlīmei, kas apliecinātu auto īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas spēkā esamību. Tikai gadījumos, kad autovadītājs dosies ārpus Latvijas teritorijas, būs prasība ņemt līdzi apdrošināšanas polisi.

Deputāti šodien atbalstīja priekļikumu no iesniegtā likumprojekta izslēgt normu, kas paredzēja, ka no 2005.gada 1.janvāra polises tiek aizpildītas tikai "on-line" režīmā. Atbildīgā komisija to pamatoja ar to, ka laukos vēl nav nodrošināta pieeja internetam atbilstošā līmenī un tādējādi būtu apgrūtināta apdrošināšanas polišu saņemšana lauku iedzīvotājiem.

Netika atbalstīts arī Saeimas deputātes Ineses Šleseres (LPP) priekšlikums, kas paredzēja, ka apdrošinātājam būtu jāatmaksā studiju kredīts un ar to saistītie izdevumi studentam, kurš ceļu satiksmes negadījumā zaudē darbaspējas un nevar turpināt studijas.

Tika atbalstīts cits Šleseres priekšlikums - apdrošinātājiem būs jākompensē cietušās personas darba devējam izmaksas par darbinieka darba nespējas laiku, ko apliecina darba nespējas lapa.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!