Latvijas lielākajās pilsētās - Ventspilī, Liepājā un Daugavpilī -septembrī mācības 1.klasē uzsāks daudz mazāk pirmklasnieku nekā pagājušajā mācību gadā, liecina BNS veiktā aptauja.
Arī mācībām Rīgas skolās līdz maija beigām pieteikti 5486 pirmklasnieki, kas ir mazāk nekā pērn, kad 1.klasē mācības uzsāka apmēram 6200 bērnu, tomēr Rīgas domes Izglītības departamentā lēš, ka arī šogad pirmklasnieku skaits varētu būt līdzīgs, jo dažās skolās bērnu uzņemšana vēl turpinās.

Liepājas vispārizglītojošajās skolās septembrī mācības pirmajā klasē uzsāks par aptuveni simt skolēniem mazāk nekā pērn, informēja Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldē.

Pērn Liepājā reģistrēti 817 pirmklasnieki, bet šogad pieteikti 700. Iespējams, reģistrēto pirmklasnieku skaits līdz 1.septembrim vēl palielināsies, tomēr jau šobrīd var pateikt, ka "pirmziemnieku" būs daudz mazāk nekā pērn, pauda Izglītības pārvaldē. Savukārt speciālajās mācību iestādēs pirmklasnieku skaits vēl nav zināms, jo tur joprojām notiek reģistrēšana.

Daugavpilī patlaban mācībām 1.klasē pieteikts par aptuveni 80 pirmklasniekiem mazāk nekā pagājušajā gadā un, lai gan bērnus vēl varētu pieteikt arī pēc oficiālās reģistrācijas beigām, paredzams, ka pirmklasnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu tomēr būs mazāks, ko Izglītības pārvalde skaidro ar demogrāfisko situāciju. "Agrāk - vēl pat 1998.gadā - pirmklasnieku skaits bija pat pāri diviem tūkstošiem," sacīja Daugavpils Izglītības pārvaldes vadītājs Jānis Dukšinskis.

Dažām atsevišķām skolām, piemēram, Ruģeļu pamatskolai un 8.pamatskolai, bijušas problēmas ar 1.klašu komplektāciju, taču tās izdevies atrisināt. "Tomēr iezīmējas tāda tendence, ka ir vairākas skolas, kurās šogad komplektē tikai vienu 1.klasi, kas liecina par iespējamām problēmām ar pirmklasniekiem nākamajos gados. Normālās skolās tomēr būtu jābūt vairākām 1.klasēm," pauda Dukšinskis.

Kopējais audzēkņu skaits Daugavpils skolās jaunajā mācību gadā sarucis par aptuveni 230 bērniem, slēgta viena pamatskola. Nākamajos gados, īstenojot optimizācijas programmu, vairākas skolas plānots apvienot, jo samazinās audzēkņu skaits, lai gan tajā pašā laikā pilsētā ir arī skolas, kur mācības notiek divās maiņās.

Šogad Daugavpilī ir 24 izglītības iestādes, tostarp 11 vidusskolas, divas ģimnāzijas un 11 pamatskolas. Astoņas iestādes piedāvā iespēju mācīties latviešu valodā, viena ir poļu skola, pārējās - skolas ar krievu mācību valodu. Pieprasījums pēc latviešu skolām esot vidējs, jo arī cittautu skolas piedāvā bilingvālās izglītības iespējas, atzina Dukšinskis.

Ventspilī jaunajam mācību gadam pieteikušies 425 pirmklasnieki, kas ir par gandrīz 50 bērniem mazāk nekā pagājušajā mācību gadā, informēja Ventspils domes Izglītības pārvaldes metodiķe Valentīna Jankovska.

292 bērni pieteikti latviešu klasēs, tajā skaitā pieci vakarskolas čigānu klasītēs, un 133 bērni pieteikti krievu klasēs.

Lai gan kopējais pirmklasnieku skaits ir mazāks, visās skolās pirmās klases esot labi nokomplektētas, izņemot vakarskolu, kur darbojas čigānu skola, taču šajā skoliņā pirmklasnieku reģistrācija vienmēr notiek pēdējā brīdī, stāstīja Jankovska. Skolēnu skaits vienā klasē ir no 26 līdz 30 bērniem.

Pavisam Ventspilī ir deviņas vispārizglītojošās skolas. Pagājušajā mācību gadā Ventspils skolās pavisam mācījās 6507 skolēni, kas bija par 90 bērniem mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Savukārt Jelgavā prognozē, ka šogad mācības pirmajā klasē uzsāks aptuveni tikpat bērnu, cik pērn - ap 650. Precīzs pirmklasnieku skaits vēl nav zināms, jo bērnu reģistrācija nav beigusies un skolas "ņems katru pirmklasnieku, kas nāks kaut vai septembrī", pauda Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.

Viņa pastāstīja, ka, ņemot vērā izmaiņas demogrāfiskajā situācijā, pēdējo četru gadu laikā pilsētā tomēr ir tendence pakāpeniski samazināties kopējam skolēnu skaitam un galvenokārt tas skar mazākumtautību skolas, jo "Jelgavas vecāki arvien vairāk saviem bērniem izvēlas latviešu skolas". Šogad Jelgavā apvienotas divas pamatskolas ar krievu mācību valodu, un vēl pilsētā ir viena krievu vidusskola un divplūsmu vakarskola. Savukārt latviešu valodā mācības notiek četrās vidējās izglītības iestādēs, divās pamatskolās un sākumskolā.

Valmierā "skolēnu skaits nav problēma", jo uz pilsētas izglītības iestādēm dodas daudzi rajona pagastu bērni, arī pirmklasnieku skaits nesarūk - šogad tāpat kā pērn mācības 1.klasē uzsāks vairāk nekā 400 audzēkņu, pastāstīja Valmieras Skolu valdes priekšsēdētājs Māris Ruberts. Valmierā ir piecas vidusskolas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!