Pērn būtiski samazinājies nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits, bet biežāk konstatētas arodslimības.
Rīgas reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītāja vietniece Rita Elce žurnālistiem trešdien pastāstīja, ka pagājušajā gadā nelaimes gadījumos darbā bojā gājuši 39 cilvēki, savukārt 2002.gadā nelaimes gadījumi letāli beidzās 56 cilvēkiem. Gandrīz puse no bojā gājušajiem - 17 - ir Rīgas reģiona iedzīvotāji. Elce pastāstīja, ka samazinājies arī slēpto nelaimes gadījumu skaits, kad darba devējs nesastāda aktu par nelaimes gadījumu, tādējādi darbiniekam liedzot saņemt sociālās garantijas.

Vienlaikus Latvijā krasi palielinājies arodslimību skaits. Pagājušajā gadā apmēram 300 cilvēkiem konstatētas arodslimības. Elce norādīja, ka darba devējs bieži vien nenodrošina atbilstošus apstākļus, piemēram, darbinieki strādā putekļos, bez maskām un ventilācijas, kā arī viņiem neveic medicīniskās apskates. Viņa uzsvēra, ka gadījumos, kad tiek apstiprināta arodslimība, visas saistības uzņemas valsts.

Pērn arī palielinājies ierosināto krimināllietu skaits par darba aizsardzības pārkāpumiem uzņēmumos, kuros notikuši smagi nelaimes gadījumi - no 118 gadījumiem par 13 pārkāpumiem ierosinātas krimināllietas.

Rīgas reģionālā Valsts darba inspekcija pērn saņēmusi 1455 sūdzības par darba likuma un darba aizsardzības likuma pārkāpumiem. Inspekcijas darba tiesisko attiecību sektora vadītāja Mārīte Noriņa žurnālistiem stāstīja, ka salīdzinājumā ar 2002.gadu iesniegumu skaits pieaudzis minimāli. Viņa teica, ka darba devēji bieži vien nepārzina likumus, taču daudzos gadījumos pārkāpumos vainojama arī darba devēju ļaunprātība. Savukārt darba ņēmēji bailēs no bezdarba bieži vien pakļaujas "darba devēju diktātam".

Noriņa gan uzsvēra, ka darbinieki nav prasīgi, aizstāvot savas tiesības, jo inspekcijā parasti vēršas tikai puse no tiem strādājošajiem, kuru tiesības ir pārkāptas. No 1455 saņemtajiem iesniegumiem par strādāšanu bez darba līgumiem sūdzas tikai 48 darba ņēmēji, Noriņa uzskata, ka šis skaits patiesībā ir daudz lielāks, jo daļa cilvēku neatzīstas, ka strādā bez darba līguma. Inspekcijas vadītāja vietniece piebilda, ka "šajā jautājumā Eiropa mūs nesaprot - ka cilvēki strādā un viņiem par to nemaksā, Eiropa to nesaprot, bet tā ir mūsu ikdiena".

Pērn inspekcijas saņēmusi 740 sūdzības par darba samaksu. No visiem šiem gadījumiem pozitīvs atrisinājums panākts 731 gadījumā un sods darba devējiem izlikts 49 gadījumos.

Valsts darba inspekcija arī sniedz bezmaksas konsultācijas darba ņēmējiem un darba devējiem.

Elce arī pavēstīja, ka inspekcija rīko reidus un akcijas uzņēmumos, lai konstatētu iespējamos pārkāpumus.

Kā darbiniekiem bīstamākās ražotnes viņa minēja būvobjektus, celtniecības un kokapstrādes uzņēmumus, jo tajos nelaimes gadījumi un neatbilstoši darba apstākļi konstatēti visbiežāk. Taču inspekcijas vadītāja vietniece atzina, ka diemžēl vairāk nekā 50% nelaimes gadījumu vainīgi ir darbinieki.

Rīgas reģionālā valsts darba inspekcija pērn saņēmusi tikai vienu sūdzību par dzimuma diskrimināciju. Taču tiesa kādas sievietes sūdzībā par atlaišanu no darba dzimuma diskrimināciju nekonstatēja. Elce gan piezīmēja, ka slēptā veidā dzimuma diskriminācija tomēr eksistē.

Šo gadu Rīgas reģionālā valsts darba inspekcija veltīs darba drošībai būvniecībā - rīkos kampaņas un akcijas būvniecības uzņēmumos. Uzņēmumus mēnesi pirms inspektoru ierašanās informēs par pārbaudi. Pagājušajā gadā inspekcija šādi pārbaudījusi kokapstrādes un autoservisu uzņēmumus. No 31.aprīļa līdz novembra beigām inspekcija sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru rīkos informatīvo kampaņu par tēmu "Būvēt droši". Kampaņā izdos dažādus informatīvus un reklāmas materiālus, kā arī reģionos rīkos seminārus darba devējiem, darba ņēmējiem un darba aizsardzības speciālistiem.

Inspekcija arī šogad rīkos "Labās prakses balvas" konkursu. Pagājušajā gadā šo balvu ieguva uzņēmums "Grindeks".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!