Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei otrdien, 23. martā, sniedzot pārskatu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem par Covid-19 otrā viļņa laikā kopš pērnā gada decembra sniegto valsts atbalstu, izskanēja informācija, ka salīdzinoši daudz atbalsta saņēmusi arī būvniecības nozare. Nozares pārstāvji gan bažas noraida.
Runājot par izmaksātajām summām, vērojama stingra korelācija starp tām nozarēm, kuras ir grūtībās, un izmaksāto atbalsta apjomu. "Vienīgais pārsteiguma elements ir būvniecība. Analizēsim sīkāk, kas un kā tur notiek. Būvniecības uzņēmumi, kuriem mūsu ieskatā nav vērojams būtisks apgrozījuma kritums, tomēr piesakās un saņem lielus atbalsta maksājumus. Iespējams, ka iemesls ir sezonalitāte ziemas laikā. Mēs analizēsim to padziļināti," deputātiem skaidroja Jaunzeme.
No viņas prezentācijas attālinātajā komisijas sēdē izriet, ka kopumā no decembra līdz marta vidum būvniecības nozarei izmaksāti 7,3% no visa valsts sniegtā krīzes laika atbalsta – dīkstāves pabalsti, algu subsīdijas un granti uzņēmumiem. Lielākā daļa būvniecības nozarei izmaksāta grantos – 8,4 miljoni eiro, kamēr dīkstāves pabalstos 1,48 miljoni un algu subsīdijās 420 tūkstoši eiro.
Pārējās nozares izmaksu tabulas augšgalā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (24,9% no kopējā atbalsta), izmitināšana un ēdināšana (24,3%), māksla, izklaide, atpūta (7,3%). Arī apstrādes rūpniecība (11,6%), jo ir problēmas ar realizācijas tirgiem. "Ļoti likumsakarīgi. Korelācija ir vērojama un valsts sniedz savu atbalstu mērķtiecīgi," paskaidroja Jaunzeme.
"Atbalstu sniedzam jau kopš decembra, izmaksā vidēji piecus miljonus dienā. To dara VID darbinieki saziņā ar nodokļu maksātājiem. Attiecībā uz grantiem, jo tiem nav iesniegšanas termiņa, darbs notiek visu laiku, iesniegumi tiek saņemti un apstrādāti. Dīkstāves pabalsti un algu subsīdiju atbalstam jāpiesakās līdz 15. datumam, un līdz tam arī tiek saņemta lielākā daļa iesniegumu," par darbu valsts atbalsta izmaksāšanā komisijā stāstīja Jaunzeme.
Visas dīkstāves pabalstu summas vairāk cietušajās nozarēs ir ļoti pietuvinātas minimālajām izmaksu summām, kas līdz decembrim bija 300 eiro, bet pēc tam 500 eiro. Izmaksātās summas pārsvarā ir zem vai šī minimuma līmenī. Kā skaidroja Jaunzeme, tas tāpēc, ka pārsvarā personas iepriekš ir deklarējušas mazākas summas jeb minimālo algu. Tā kā kopš gada sākuma minimālā alga ir 500 eiro, tad arī izmaksājamā summa ir lielāka. "Tas, ka šis stabiņš kopš gada sākuma ir paaudzies, nenozīmē, ka ir pieaudzis deklarēto ienākumu apjoms. Nē, ir pieaudzis minimālais atbalsta apjoms," teica VID ģenerāldirektore.
Atsevišķi izdalot skaistumkopšanas nozari, redzams, ka vidējais pabalsts ir 501 eiro. Tas nozīmē to, ka iepriekš deklarētās summas bijušas minimālās algas apmērā, un kāds ir deklarējis arī vairāk, bet nevarētu teikt, ka tādu gadījumu būtu bijis daudz, atzina Jaunzeme. "Šobrīd mērķa grupa ir sasniegta, lielākā daļa ir pieteikušies un saņēmusi atbalstu, kas bijis īpaši paredzēts šai kategorijai. Tomēr jāuzsver, ka iepriekš deklarētie ienākumi bieži nesasniedza 500 eiro un bija pārsvarā zem minimālās algas līmeņa," skaidroja VID vadītāja.
Atbalsts sasniedzis arī pašnodarbinātos un patentmaksātājus tajās profesijās, ko visvairāk ietekmējuši ierobežojumi. Arī šajā gadījumā izmaksātās summas ir ļoti tuvu 500 eiro tagad un bija tuvu 300 eiro, kad tā bija minimālā summa.
Savukārt, atteikumu iemesli ir nemainīgi jau mēnešiem. Grantu gadījumā 84% atteikumu iemesls ir tas, ka iepriekšējos sešos mēnešos nodokļi aprēķināti vidēji mazāk nekā 200 eiro, turklāt tas ir visbiežāk bijis krietni zem 100 eiro vai gandrīz nekādi. Apgrozījuma krituma kritērijs arī bijis izteikts atteikuma iemesls, bet tas varētu iet mazumā, jo spēkā stājušies grozījumi, kas ļaus uz grantiem pretendēt plašākam lokam. Pārējie atteikuma iemesli nav tik izteikti, teica Jaunzeme.
Par atteikumiem darba devējiem Jaunzeme skaidroja, ka tas nenozīmē, ka atbalsts atteikts pilnībā, jo mēdz būt situācijas, kad daži darbinieki nekvalificējas atbalsta saņemšanai. Piemēram, viņiem nav uzrādīti ienākumi augustā, septembrī, oktobrī, vai viņi tajā laikā saņēmuši slimības pabalstu. Skaitlis 42% nenozīmē pilnīgu atteikumu tādam darba devēju īpatsvaram, jo tas var būt, ka atteikts vienam vai diviem darba devēja darbiniekiem. 25% gadījumos nav bijis pietiekams apgrozījuma kritums, nav konstatēta dīkstāve vai citi iemesli. Arī pašnodarbinātajiem atteikuma iemesls pārsvarā bijis tas, ka nav bijuši iepriekš ienākumi.
Skaistumkopšanas nozarē daļa atteikumu ir, jo iepriekš personai bijuši divi, trīs un vairāk darba devēji, un visi piesaka personu atbalstam, bet ir noteikts, ka var saņemt vienu atbalstu līdz 1000 eiro. Atbalsts atteikts arī tiem, kuri iepriekš nebija snieguši pakalpojumus, nav nopirkuši patentus līdz šim.
Jaunzeme deputātus informēja arī par VID iekasētajiem nodokļiem 2020. gadā, kur pa nozarēm nodokļu ieņēmumi rāda korelāciju visās krīzes skartajās nozarēs, ko apstiprina arī Ekonomikas ministrijas dati.
"Uz būvniecību gan attiecas vēl viens faktors, jo līdz šim nozarē bija reversais pievienotās vērtības nodoklis. Tagad pietiekami daudzi aktīvi piesakās atmaksām, tāpēc vērojams nodokļu ieņēmumu kritums. Tomēr ir pamats domāt, ka ar visiem paredzētajiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem nozarē jābūt nodokļu nomaksas pieaugumam. Tādēļ uzmanīgi tiks vērota situācija," teica Jaunzeme.
Attiecībā uz frizieriem un skaistumkopšanas nozari 2018. gads un 2019. gads bija labs, un 2020. gadā nav vērojams būtisks samazinājums, kas nozīmē, kas visdrīzāk 2018. gada rādītāji pilnībā neatspoguļo to nodokļu daudzumu, kas bija jāmaksā. Tāpēc kritums salīdzinoši mazs, jo iepriekš nodokļu nomaksas disciplīna nebija pietiekama, un to parāda arī atbalsta izmaksas apmēri, skaidroja VID vadītāja.
"Izmitināšanās un ēdināšanā 2018. gads bija labs gads, bet 2020. gadā jeb pandēmijas gadā kritums ir salīdzinoši neliels. Labā ziņa ir tā, ka 2019. gads bija ar pieaugošu tendenci, jo, iespējams, ka tajā laikā uzņēmumi bija gatavi legalizēties, bet tagad sakarā ar pandēmiju apgrozījums ir reāli krities," skaidroja Jaunzeme.
Atbildot uz komisijas vadītāja Kaspara Ģirģena (PCL/KPV LV) jautājumu par situāciju pēc krīzes izmitināšanas, ēdināšanas, mākslas, atpūtas nozarēs un bažām, vai netiek mākslīgi uzturēta uzņēmumu dzīvotspēja, Jaunzeme par ēdināšanu sacīja, ka pati nozare esot atzinusi, ka vismaz 20% būtu no tirgus jāaiziet.
"No VID perspektīvas raugoties, no tirgus būtu jāiziet vēl vairāk uzņēmumiem. Labā ziņa ir tā, ka šobrīd atbalstu saņem tie uzņēmumi, kas darbojās pērn augustā, septembrī un oktobrī jeb pēc pirmā pandēmijas viļņa, un ir pamats domāt, ka tie ir dzīvotspējīgākie. Šajā laikā redzams arī tas, ka pie VID nāk nozaru asociācijas ar saviem priekšlikumiem un atziņām no reālās dzīves, un šis laiks ir īstais, lai uzņēmumi kļūtu godīgi, jo pašas nozares vairs negrib strādāt līdzās tādiem uzņēmējiem, kas nemaksā nodokļus, un redz, cik grūti visiem šobrīd klājas. Domāju, ka sadarbībā ar asociācijām ir perspektīva, ka mēs nonākam pie tiem uzņēmumiem, kas ir spējīgi dzīvot, maksāt nodokļus un nodrošināt savus darbiniekus. No mūsu redzes punkta redzam tos, kas nāk pie mums un kas turpina strādāt. Par tiem, kas jau izgājuši no tirgus, varētu zināt Labklājības ministrija," atzina Jaunzeme.
Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme komisijas sēdē sacīja, ka jau pabeigtas pārbaudes par dīkstāves pabalstiem Covid-19 pandēmijas pirmajā vilnī un tur būtiskas neatbilstības nav konstatētas.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns atzina, ka personas, kuras šobrīd ir nodarbinātas par minimālo algu, saņem 418 eiro vai, ja ir viens vai vairāk apgādājamo, tad neto ir 447 eiro. Tātad – strādājošais var saņemt mazāk, nekā nestrādājošais, par atbalstu krīzes laikā un minimālo summu 500 eiro norādīja Leiškalns.
Bažas par nozares reputāciju
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons, ataucoties uz Jaunzemes teikto, norāda, ka Latvijas Būvuzņēmēju partnerība noraida publisku valsts pārvaldes kritiku un vienas nozares diskrimināciju, kad tiek definēta viena vainīgā nozare, kurai tagad nepienāktos pabalsts krīzes situācijā. Ir jābūt konsekvencei valsts pārvaldes lēmumos – ja reiz šādu iespēju deva, tad tagad tiem, kuriem objektīvi ir krities apgrozījums, ir jāmaksā definētais pabalsts, nevis vēl pirms detalizētas analīzes veikšanas jāmeklē vainīgie, jāsāk apšaubīt, iespējams vēl sodīt. Šoreiz vainīgie un aizskartie ir Latvijas būvniecības mazie uzņēmumi, bet šādi paziņojumi, protams, ietekmē visas nozares reputāciju.
Skatot VID informāciju un sarakstus ar uzņēmumiem, kuri saņēmuši pabalstus, tie ir mazie arhitektu biroji, mazie būvnieki, specializēto darbu veicēji, ražotāji, tirgotāji, iespējams, vairāk pārstāvot reģionus nekā Rīgu, skaidro Miķelsons portālam "Delfi".
Vērtējot būvniecības nozares kopējos rādītājus, apjoms 2020. gadā saglabājās 2019. gada līmenī un pat nedaudz pieauga, tomēr tieši Covid-19 kontekstā būtiski ir vērtēt būvniecības dažādos tirgus un uzņēmumu segmentus. Saistībā ar komercsektoru tieši Covid-19 dēļ tika apturēti un atlikti vairāki mazie un vidējie projekti. Tāpat arī publiskais pasūtītājs pagarināja vairākus lielos projektus. Attiecīgi krīzes apstākļos arī būvniecības nozarē naudas plūsmās un apgrozāmo līdzekļu pārvaldībā bija un ir novirzes no normām, intensīvāk tiek prasīta priekšapmaksa, savukārt maksājumi no pasūtītājiem par padarīto kavējas, citreiz mēnešiem ilgi. Savukārt, maziem uzņēmumiem ir liels izaicinājums krīzes laikā saņemt kredītus apgrozāmiem līdzekļiem komercbankās, norāda Miķelsons.
Viņš atzīst, ka "valsts atbalsta programmas kopumā vērtējam pozitīvi, un tas jāsaņem saskaņā ar noteiktajiem kritērijiem. Ja VID audita rezultāti uzrādīs negodprātīgi iegūtu atbalstu, tad attiecīgi varēs rīkoties. Negodīga rīcība nedrīkst ietekmēt uzņēmumus, kuri šajos Covid-19 saspringtajos apstākļos strādā godīgi, turpina maksāt nodokļus un nodrošina darbu cilvēkiem būvobjektos".
Būvuzņēmēju partnerība gaidīs VID padziļinātās analīzes rezultātus, tomēr, skatot VID mājas lapā pieejamo informāciju un veicot pirmšķietamu analīzi, redzams, ka kopējo summu 10,34 miljonus eiro, kas novirzīti atbalstam, veido gan nodarbināto dīkstāves atbalstam, gan uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu piešķirtais grantu finansējums.
Publiski pieejamie VID dati liecina, ka aptuveni 2700 darba ņēmējiem no vidēji kopā 65 tūkstošiem nozarē strādājošajiem ir izmaksāti 2 miljoni eiro, bet lielāko summas daļu veido atbalsts apgrozāmo līdzekļu grants 8 miljonu eiro apmērā, kas izmaksāti 376 uzņēmumiem. Tas vidēji būtu 22 tūkstoši eiro uz uzņēmumu, vidēji 10 tūkstoši eiro mēnesī, kas apliecina, ka tie ir būvniecības nozares mikro un mazie uzņēmumi, kuriem krīzes apstākļos ir apgrūtinājumi ar apgrozāmiem līdzekļiem. "Šeit jāpiezīmē, ka VID ir arī atteicis 86 uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu pabalstus, kur dominē kritērijs, ka uzņēmumam iepriekšējo sešu mēnešu laikā vidēji aprēķinātie nodokļi ir bijuši mazāki nekā 200 eiro mēnesī, kas vēlreiz skaidri norāda, ka uz pabalstu pretendē mikro un mazie uzņēmumi, kuriem ir grūtības," uzsver Miķelsons.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerība cer, ka lielākajai daļai no šiem 376 mazajiem uzņēmumiem piešķirtie pabalsti nodrošinās iespēju pārvarēt krīzes apstākļus un noturēt savus speciālistus, lai brīdī, kad publiskajiem pasūtītājiem sāks pieaug pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem, būtu iespēja tos operatīvi piedāvāt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
