Saeima ceturtdien, 15. aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas skaidri nošķir katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizē kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērš neskaidrības likuma piemērošanā, portālu "Delfi" informēja Saeimas preses dienestā.
Likuma grozījumi regulē katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējums papildināts ar dalībnieku pienākumiem un atbildību.
Līdz šim likumā nebija stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi līdzšinējais regulējums būtiski sarežģīja būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.
Likums papildināts ar būvniecības ierosinātāja pienākumiem un atbildību. Cita starpā noteikts, ka ierosinātājs būvprojekta izstrādei piesaista atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus, kā arī projektēšanas uzdevumā nosaka paredzētās būves lietotāja prasības.
Tāpat regulējums papildināts ar citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību. Tostarp noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju. Tāpat būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.
Tāpat likums papildināts ar būvspeciālista profesionāliem pienākumiem, paredzot, ka būsvspeciālists ir tiesīgs pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie speciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi.
Līdz ar izmaiņām ieviests tā sauktais klusēšanas-piekrišanas princips būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā. Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos. Piemēram, ja normatīvajos aktos noteiktajos termiņos būvvalde nebūs pieņēmusi lēmumu vai veikusi atzīmi, tad būs uzskatāms, ka tā pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju. Ministru kabinets būvnoteikumos noteiks gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.
Tāpat veiktas vairākas citas izmaiņas likumā, kas tostarp precizē regulējuma jēdzienu definīcijas, kā arī vietējās pašvaldības būvvaldes un citu kontrolējošo institūciju kompetenci.
Ieviests arī maksas pakalpojums attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.
Līdzšinējais būvniecības regulējums bija spēkā kopš 2014. gada 1. oktobra. Analizējot tā piemērošanu praksē, konstatētas vairākas nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, rada administratīvos šķēršļus un kavē būvniecības procesu, anotācijā iepriekš uzsvēruši likumprojekta autori.