Birojs pērn veicis vairāk nekā 500 pārbaudes aptuveni 100 objektos un secināts, ka katra otrā projektā būvnieki strādā ar projektiem, kas neeksistē un kas nav saskaņoti. Tā iemesls esot būvnieki vēlme gūt peļņu, skaidroja biroja vadītājs. Kā izeju no šīs situācijas, būvnieku uzraugs lēš sistēmas pilnveidi.
"Nacionālais regulējums no industrijas puses tiek ignorēts. Nozare nav spējīga pati regulēties kā iepriekš norādījusi. Valstij jāiesaistās un jāsakārto situācija, lai darbi notiek pēc projekta un caurspīdīgi, atbilstoši regulējumam," sacīja Druķis. Viņš norādīja, ka nepieciešams pārņemt Eiropas regulējumu attiecībā uz būvniecību, uzsverot, ka redzams, ka tur, kur ir Eiropas regulējums, nozare spēj sevi sakārtot un padarīt darbu kvalitatīvi. Tajos gadījumos būvnieki esot prasīgi gan pret sevi, gan pret materiālu piegādātājiem, risinājumu ieskicēja BVKB vadītājs.
Druķis nenoliedza, ka Latvijā būvniecībā ir problēmas, un to esot secinājis ne tikai viņa vadītais birojs, bet arī Patērētāju tiesību un aizsardzības centrs.
Vaicāts par cenu dempingu būvniecībā, biroja vadītājs apstiprināja, ka tas esot klātesošs – it īpaši publiskajos iepirkumos. Nereti uzņēmumi iepirkumos piedaloties ar zemāku cenu. Druķis skaidroja, ka būvnieki to dara apzināti, lai gūtu neatrunātu peļņu.
Tāpat VBKI novērojis, ka 40% lielos būvobjektos nav būvuzraugu klātesamības vai arī strādā būvuzraugi bez atbilstošas kvalifikācijas.
Savukārt PTAC direktore Baiba Vītoliņa intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka pērn viena no centra prioritātēm bijusi nesošo konstrukciju būvizstrādājumu kvalitātes pārbaude. Viņa uzsvēra, ka pārbaudes nesušas gaidīto rezultātu – atklāto neatbilstību skaits sarucis uz pusi no 50% pirms pāris gadiem līdz 25% pērn.
Piemēram, bieži PTAC atklāj būvizstrādājumu izmantošanu neatbilstoši to mērķim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
