Būvnieku lietā tiesības uz aizstāvību noteiktas Rāvim, Milleram, Milovam, Garkānam, Martinsonam un Baikam
Foto: LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunajā izmeklēšanā par būvnieku iespējamām koruptīvām darbībām tiesības uz aizstāvību ir pieciem būvniekiem un vienam politiķim, svētdien vakarā vēsta LTV raidījums "de facto".

KNAB paziņojis, ka tika aizturētas divas personas, bet tās vēlāk atbrīvotas. Kopā sešām personām ir tiesības uz aizstāvību. Saskaņā ar likumu, tiesības uz aizstāvību ir personai, par kuru tiek pieņemts vai apgalvots, ka tā izdarījusi noziedzīgus nodarījumus.

No "de facto" zināmā izriet, ka šīs personas varētu būt sekojošas. Bijušie "Skonto būves" īpašnieki Guntis Rāvis un Ivars Millers. Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs apstiprināja, ka Rāvim noteikts statuss "persona, pret kuru sākts kriminālprocess". Trešais varētu būt "LNK Group" valdes priekšsēdētājs Artjoms Milovs. Viņa advokāts Jānis Rozenbergs atteicās izmeklēšanu komentēt.

Lai gan pats noliedzis statusu lietā, sešiniekam būtu pieskaitāms "Arčers" un "Binders" līdzīpašnieks Armands Garkāns. Pēc iznākšanas no KNAB viņš atbildēt uz žurnālistu jautājumiem negribēja: "Jums mazliet pieklājības ir vai nav? Redzat, es esmu iznācis ārā, ko jūs kasāties virsū." Tiesības uz aizstāvību lietā izmanto arī bijušais būvuzņēmējs Māris Martinsons, kurš vainu pārkāpumos neatzina, norāda "de facto".

Starp minētajiem esošajiem un bijušajiem būvuzņēmējiem kā vienīgais politiķis ar tiesībām uz aizstāvību ir Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (JV). Viņš sarunā ar "de facto" pret viņu uzsākto procesu sauc par nepamatotu.

Uz KNAB izsauktajam bijušajam Valsts prezidentam Raimondam Vējonim piemērots liecinieka statuss.

KNAB kriminālprocesu uzsāka pirms gada par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā. Paralēli KNAB izmeklēšanu veic arī Konkurences padome par aizliegtu karteļa vienošanos.

"Būvnieku karteļu" lietā Konkurences padome izmeklē apmēram ar simt dažādiem būvobjektiem saistīto dokumentāciju, vēsta "de facto". Iespējamās nelikumīgās vienošanās savā starpā slēgusi virkne lielāko un zināmāko Latvijas būvuzņēmumu. Tā rezultātā nodokļu maksātāji, visticamāk, krietni pārmaksājuši par būvēm, ko godīgas konkurences apstākļos būtu iespējams uzbūvēt lētāk.

Miljoniem eiro pēdējo gadu laikā ieripojuši Latvijas lielāko būvuzņēmumu kontos. Iespējams, daļā gadījumu konti uzblīduši nepamatoti. No publiski izskanējušās informācijas zināms, ka tiesībsargājošās iestādes interesējušās par projektiem, ko īstenojuši divi no top trīs pērn visražīgāk strādājušajiem: LNK Industries un RERE grupa. Tāpat zem likumsargu lupas, visticamāk, šobrīd ir "Velve", "Skonto Būve", "Arčers", "Monum", "Moduls Engeneering" un "Merks".

Visticamāk, šim sarakstam pievienosies vēl kāds no uzņēmumiem. Konkurences padomē lieta nule kā uzsākta. Būvuzņēmumi esot izveidojuši karteļus - principā, sadalījuši tirgu: kurš, kuru objektu uzcels. "Karteļi ir smagākais Konkurences tiesību pārkāpums. Tā ir zādzība. Tā ir ļoti smaga zādzība no sabiedrības. Tie ir publiskie resursi un kādi negodīgā veidā tiek pie objekta," uzskata Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Ābrama konkrētus objektus nenosauc. Taču to lokā ir gan dzīvojamās ēkas, gan dažādas cita veida būves. Uzņēmēji savstarpēji sadalījuši gan būvniecības objektus privātajā sektorā, gan, iespējams, nepamatoti sadārdzinājuši izmaksas valsts un pašvaldību pasūtījumos. "Objektu ir ļoti daudz. Tie ir publiskie iepirkumi, kur vienojas par cenām. Tie varētu būt kādi 100 objekti, kas tiek skatīti," norāda Ābrama.

Saistībā ar uzsākto "būvnieku karteļu" kriminālprocesu publiski izskanējuši divu amatpersonu vārdi. Pašreizējais Valmieras mērs Jānis Baiks un bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Šobrīd nav zināms, kam par liecinieku kļuvis Vējonis. Taču iepriekš viņš vadīja Aizsardzības ministriju. Tur notika aktīva objektu būvniecība.

Piemēram, pirms pāris gadiem Ādažu poligonā dažāda veida ēkas bruņutehnikas izvietošanai, apkopei un uzturēšanai cēla "Arčers". Taču tas zaudēja industriālās drošības sertifikātu. Tāds nepieciešams, ja būvē ar valsts noslēpumu saistītas celtnes. Tā kā tāds nebija vēl virknei uzņēmumu, derīgo būvnieku skaits kļuva ierobežots. Pēdējos gadus lielākos daudzmiljonu iepirkumus aizsardzības nozarē saņēmuši "Abora" un "UPB".

Vējonis savas liecības KNAB publiski nav komentējis. Tikmēr viņa pēctecis aizsardzības ministra amatā Raimonds Bergmanis (ZZS) paguvis piedalīties virknē, tā dēvēto, "lentīšu griešanas" pasākumu. Taču par iepirkumiem neko nezinot un šī kriminālprocesa ietvaros nav ne pratināts, ne sniedzis liecības. "Es šobrīd nevaru atcerēties, kas būvēja Lielvārdē kazarmas, kas būvēja speciālo uzdevumu vienības kazarmas, kas būvēja noliktavas. Es taču nezinu tos visus projektus," norāda Bergmanis.

Ieliet ūdeni jaunatklātā baseinā vai pārgriezt lentīti jaunai trasei kopā ar bijušo pasaules čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu nasks bijis arī Valmieras mērs Jānis Baiks (JV). Viņam tikšanās ar KNAB, visticamāk, bija nepatīkamāka nekā Vējonim. Likumsargi pārsteiguši viņu pašvaldībā.

Pēdējos gados daudzmiljonu projekti Valmierā uzticēti diviem būvniekiem. Par vairāk nekā sešiem ar pus miljoniem eiro īres namus uzbūvējusi "Monum". Savukārt par apmēram deviņiem miljoniem eiro peldbaseinu cēla "Arčers". Abi uzņēmumi piesaukti saistībā ar "būvnieku karteļu" lietu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Guntis Rāvis Jānis Baiks KNAB Konkurences padome Korupcija LTV Māris Martinsons Raimonds Bergmanis Raimonds Vējonis Skonto Būve Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form