Čakša: pat atvēlot visus fiskālās telpas līdzekļus veselībai, nevar segt akūtās problēmas
Foto: LETA

Pat atvēlot visus fiskālajā telpā pieejamos līdzekļus veselībai, nebūs iespējams segt visas nozares akūtās problēmas, norādīja veselības ministre Anda Čakša.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Pat, ja veselības nozarei tiktu novirzīti pilnīgi visi nākamā gada budžeta fiskālajā telpā pieejamie līdzekļi, ar to nevarētu segt pat ne pusi akūto veselības aprūpes problēmu un sasniegt tos rādītājus, kas kā prioritāri noteikti pamatnostādnēs un vadlīnijās, kas skar veselības aprūpi un tautsaimniecību," pauda ministre.

Viņa norādīja, ka šobrīd Veselības ministrija (VM) ir iesniegusi pieprasījumu par papildu nepieciešamo finansējumu no fiskālās telpas - 41,3 miljoni eiro, ar ko varētu segt tikai pašus akūtākos pieprasījumus. Lai sasniegtu to veselības aprūpei atvēlēto budžeta līmeni, ko kā minimālo slieksni efektīvas veselības sistēmas uzturēšanai rekomendē starptautiskās organizācijas, proti, 12% no valsts budžeta, papildus esošajam finansējumam nepieciešami 220 miljoni eiro.

VM aprēķinājusi, ka veselības nozarei nepieciešami papildu 41,3 miljoni eiro. No plānotā finansējuma 5,6 miljonus eiro plānots izmantot rindu mazināšanai pie ārstiem - speciālistiem. Tas sevī ietver onkoloģiju, kardioloģiju, ginekoloģiju, oftalmoloģiju, dermatoveneroloģiju, psihiatriju, narkoloģiju, anestezioloģiju, reimatoloģiju, hematoloģiju, internās medicīnas arodslimību speciālistus, pulmonoloģiju, pediatriju, nefroloģiju, gastroenteroloģiju, infektoloģiju, alergoloģiju, algoloģiju, endokrinoloģiju, ķirurģiju, uroloģiju, traumatoloģiju, ortopēdiju, neiroloģiju un citus speciālistus. Šāds papildu finansējums ļautu nodrošināt 401 tūkstoti ārstu - speciālistu konsultācijas.

Divus miljonus eiro no prasītā finansējuma paredzēts izmantot rindu mazināšanai uz dienas stacionāra pakalpojumiem, tai skaitā hemodialīzi, rehabilitāciju, ķirurģiskajiem pakalpojumiem oftalmoloģijā, ķīmijterapiju un hematoloģiju, staru terapiju, invazīvo radioloģiju, neiroloģisko un iekšķīgo slimību ārstēšanu, hronisko sāpju pacientu ārstēšanu, uroloģiju, gastrointensialo endoskopiju un citiem pakalpojumiem. Šāds papildu finansējums ļautu nodrošināt ārstēšanu dienas stacionārā 26,9 tūkstošiem pacientu.

Turklāt 304 tūkstošus eiro VM iecerējusi atvēlēt rindu mazināšanai ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumiem, un finansējums ļautu nodrošināt rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumus 32,6 tūkstošiem pacientu.

Savukārt 2,5 miljonus eiro plānots izmantot rindu mazināšanai uz endoprotezēšanas operācijām, un tas ļautu nodrošināt 1365 endoprotezēšanas operācijas.

VM plāno samazināt rindas arī paliatīvajā aprūpē un aprēķināts, ka tam nepieciešami 452 tūkstoši eiro, kas ļautu nodrošināt 867 pacientiem paliatīvās aprūpes sniegšanu.

Lai palielinātu atalgojumu ārstniecības personālam slimnīcu uzņemšanas nodaļās un steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, papildinot tarifu nakts un svētku dienu apmaksas koeficientos, VM nepieciešami papildu 4,3 miljoni eiro.

Attiecīgi tādu pašu summu ministrija plānojusi tērēt ambulatoro izmeklējumu apmaksai un rindu mazināšanai nozīmētās terapijas nodrošināšanai. 4,3 miljoni eiro ļautu nodrošināt izmeklējumus 194,4 tūkstošiem pacientu, tai skaitā rentgenoloģiju, kodolmagnētisko rezonansi, datortomogrāfiju, ultrasonogrāfiju, radionuklīdo diagnostiku, osteodensitometriju, sirds asinsvadu sistēmas funkcionālos izmeklējumus, neiroelektrofizioloģiski fukcionālos izmeklējumus, doplerogrāfiju, mamogrāfiju un staru terapiju.

Turklāt VM aprēķinājusi, ka 2,6 miljoni eiro nepieciešami stacionāro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un prasītais finansējums ļautu nodrošināt ārstēšanu kopumā 786 pacientiem, tai skaitā ķīmijterapiju, staru terapiju, kardioloģiju, ilgstošu psihiatrisko ārstēšanos, Černobiļas AES avārijas likvidētāju un arodslimnieku ārstēšanu stacionārā un citus pakalpojumus.

Savukārt 13,6 miljonus eiro paredzēts lietot C hepatīta ārstēšanai nepieciešamo medikamentu apmaksai zāļu kompensācijas sistēmā un prasītais finansējums ļautu nodrošināt 450 pacientu ārstēšanu ar bezinterferona terapiju un 300 pacientu ārstēšanu, kuriem iepriekš bezinterferona terapija bijusi neefektīva.

VM arī plānojusi pārskatīt bērnu zobārstniecības tarifus un palielināt līgumu skaitu ar valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem. Tam vajadzīgs papildu 5,1 miljons eiro.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) otrdien apsolīja papildu 10 miljonus eiro veselības nozarei. Tādējādi kopā ar aprīlī apsolītajiem 35 miljoniem eiro, veselības nozare nākamā gada budžetā saņems papildu 45 miljonus eiro. Valdības vadītājs norādīja, ka, lai gan veselības nozares reforma tiks sākta jau no 2017.gada, plānotais papildu finansējums nozarei ir domāts "lai nodzēstu ugunsgrēku" nozarē, kura gatavojas pārmaiņām. Taču jaunais finansēšanas modelis, kas ir būtiska reformas daļa, varētu tikt ieviests tikai 2018.gadā.

"Reforma ir tikai sākusies, piešķirtie papildu līdzekļi, arī nesen paustie papildu 10 miljoni eiro, ir tikai reformas sākums. Labs sākums," sacīja Kučinskis. Premjers apliecināja, ka veselības nozarei vairāk par jau iepriekš solītajiem, aptuveni 45 miljoniem eiro netiks piešķirti. Viņš arī piebilda, ka diskusijas par veselības aprūpes finansēšanas modeli turpināsies septembrī.

Jau ziņots, ka VM izstrādājusi trīs iespējamos veselības nozares finansēšanas modeļus. Ministrijas atbalstītais modelis paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt nozarei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, iedzīvotājiem netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Otrais modelis paredz veselības maksājumu, kas iedzīvotājam būtu jāveic, papildus valsts nodrošinātajai veselības aprūpei. Par valsts budžeta līdzekļiem segtu tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet paralēli ieviestu arī veselības maksājumu, kas ļautu saņemt pakalpojumus atbilstoši veiktajām iemaksām, paralēli nodrošinot iespēju brīvprātīgi apdrošināties. Šajā gadījumā būtu daudz sabiedrības grupu, par kurām apdrošināšanas maksājumi būtu jāveic valsts budžetam, piemēram, pensionāri, bērni, invalīdi, norāda ministrijā

Savukārt trešais modelis paredz veselības aprūpes finansēšanu, ko nodrošina valsts un privātais apdrošinātājs. Šajā variantā apdrošinātai personai būtu jāveic prēmijmaksājumi izvēlētajam apdrošinātājam, bet valsts un darba devēji veiktu iemaksas riska izlīdzināšanas fondā. Fonds būtu nepieciešams, lai piemaksātu valsts vai jebkurai citai apdrošināšanas kompānijai, kurai maksājumi būs lielāki par parakstītajām prēmijām. Šajā modelī pakalpojumu grozs būtu atkarīgs no izvēlētā apdrošinātāja un polises.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Anda Čakša Eiropas Savienība Māris Kučinskis Pasaules Veselības organizācija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form