Čakša valsts veselības apdrošināšanas ieviešanu dēvē par vienu no sliktākajiem variantiem
Foto: LETA

Ministru prezidenta Veselības darba grupas priekšlikumu ieviest valsts veselības apdrošināšanu veselības ministre Anda Čakša uzskata par vienu no sliktākajiem variantiem, un piedāvā veselības nozarei nepieciešamo finansējumu novirzīt 1% apmērā no pašreizējā sociālā budžeta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmdien intervijā Latvijas Radio Čakša atzina, ka darba grupas piedāvātais risinājums ir viens no sliktākajiem un nevienlīdzīgākajiem, tāpēc vajadzētu meklēt tādu piedāvājumu, kas būtu vienlīdzīgs visiem iedzīvotājiem.

"Manā ieskatā veselības nozares finansēšanai ir jānāk no kopējiem nodokļiem, tāpēc tā pārnešana uz sociālo nodokli ir tīri labs. Protams, 1% pārnešana nav pietiekama, bet tas būtu tikai pirmais solis, un nākotnē varētu vērtēt tā palielināšanu. Izvēloties šādu modeli, visu mērķu sasniegšanai veselības nozarē ir nepieciešama vismaz 5% novirzīšana no pašreizējā sociālā budžeta," stāstīja Čakša.

Jau ziņots, ka pret 1% novirzīšanu veselības sistēmai no sociālā budžeta iebilst Labklājības ministrija (LM), savukārt pret sociālā nodokļa likmes celšanu iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTKR).

Tikmēr darba grupa turpina meklēt risinājumu, jo pagājušajā nedēļā pēc Veselības darba grupas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka tiks vērtēta iespēja Latvijā ieviest valsts veselības apdrošināšanu.

Pēc Kučinska paustā, jaunākais plāns paredz, ka ikviens iedzīvotājs būtu apdrošināts un, ja valdība negrib pazaudēt atbalstu no Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, koalīcijai tiks piedāvāts variants apdrošināšanas polises summu noteikt konstantu, piemēram, 20 eiro mēnesī. Darba grupa sliecoties atbalstīt priekšlikumu apdrošināšanas polisei noteikt konkrētu summu, taču tas nenozīmējot, ka šo summu nevarēs diferencēt.

Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) taujāta par iespēju ieviest atsevišķu maksājumu par obligāto veselības apdrošināšanu, politiķe norādīja, ka joprojām uzskata, ka varētu veidot sasaisti ar esošo nodokļu nomaksu, bet jaunu maksājumu noteikt tiem, kuri nemaksā nodokļus. Šāds maksājums varētu neattiekties uz atsevišķām iedzīvotāju grupām, kuri ir attaisnotie nodokļu nemaksātāji.

Reizneice-Ozola sacīja, ka diskusija turpināsies, jo līdz šim darba grupas sēdēs tās dalībnieki likuši galdā idejas un panākuši vienošanās par atsevišķiem principiem. Piemēram, ir vienošanās par to, ka jābūt labākai uzraudzībai par veselības aprūpes finansējuma izlietojumu, iesaistot sabiedriskos partnerus, kā arī par to, ka jābūt skaidram redzējumam par iedzīvotāju ieguvumu, ja būs sistēmas sasaiste ar nodokļiem vai atsevišķs veselības aprūpes maksājums.

Politiķe uzskata, ka "pareiza diskusijas secība" paredz vispirms runāt par to, kādas būtu atšķirības starp, piemēram, maksātājiem un nemaksātājiem, tad nonākt pie finansēšanas modeļa, un visbeidzot diskutēt par to, vai maksājums būtu fiksēts vai atšķirīgs atkarībā no cilvēku labklājības līmeņa. Finanšu ministre domā, ka "jābūt progresīvai sistēmai" vai diferencētam maksājumam.

Vienlaikus Reizniece-Ozola akcentēja, ka, nodrošinot papildu resursu veselības aprūpei, jāsaprot, vai pašreizējā sistēma ļauj to novirzīt līdz tiem, kam pašlaik to visvairāk vajag - ārstu un medmāsu atalgojuma palielināšanai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anda Čakša Dana Reizniece-Ozola Labklājības ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Radio Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Māris Kučinskis Ministru prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form