Viņa pauda pārliecību, ka diez vai no pašreizējā groza būtu “kaut kas būtisks jārauj ārā”, taču jāsaprot, cik daudz kas ir vajadzīgs. Čakša skaidroja, ka valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu groza pārskatīšana būtu nepieciešama, lai arī saprastu, vai pakalpojumi nedublējas un nepārklājas.
Vaicāta, vai viņa piekrīt Latvijas Bankas ieteikumam par situācijas risinājumu, proti, “pavilkt svītru”, kad finansējums iztērēts, Čakša pārliecinoši skaidroja, ka, viņasprāt, visiem Latvijas iedzīvotājiem jābūt pieejamiem pakalpojumiem. Tāpēc Latvijas Bankas ieteikums vienkārši “pavilkt svītru” brīdī, kad valsts apmaksātajiem pakalpojumiem paredzētā nauda, nav variants. Vienlaikus viņa atzina, ka sarunās par veselības jomas reformām un nepieciešamajiem līdzekļiem viņa noteikti konsultēsies arī ar Latvijas Banku.
Čakša norādīja, ka reformas un naudas līdzekļu prasīšana ir kopēja lieta. Taču līdz šim, iespējams, nozare un tās pārstāvji nav spējuši skaidri norādīt, kur piešķirtā nauda tērēta. Veselības ministra amata kandidāte sacīja, ka nākotnē precīzāk ir jāmāk pastāstīt, kur finansējums ir izlietots un kur tas vēl papildus ir nepieciešams. Taču kopumā bez papildu finansējuma lielas izmaiņas nozarē panākt nav iespējams. “Brīnumi nenotiek,” tā Čakša.
Sarunā par nākotnē paveicamajām lietām Čakša skaidroja, ka pirmās lietas paliek tās, kas jau ir iesāktas līdzšinējā veselības ministra Gunta Belēviča valdīšanas laikā, jo valdības rīcības plāns nav atcelts un tas jāturpina pildīt. Kā prioritārās lietas Čakša izcēla automātisko pacientu pieejamību izmeklējumiem, mātes un bērna veselību, norādot, ka skaidri jāizseko grūtnieču aprites process. Tāpat tuvākajā nākotnē nepieciešams fokusēties uz neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, jo patlaban šajā “24 stundu režīmā” ir resursu trūkums. Savukārt kā pēdējo viņa minēja ģimenes ārstu institūcijas stiprināšanu.
Tāpat plānots pārskatīt, vai ir kārtībā veselības nozari regulējošā likumdošana.
