Drīzumā paredzētas arī sarunas ar pieminekļa meta autoriem, lai vienotos par iespējamiem uzlabojumiem atbilstoši iniciatoru priekšstatiem par pieminekli.
Viņš arī sacīja, ka pirms galīgā balsojuma atsevišķa ekspertu grupa no 23 pieņemtajiem darbiem izvirzīja sešus, viņuprāt, labākos, konkursā uzvarējušo darbu ierindojot kā sesto, piebilda Upmanis.
Visus konkursā pieņemtos darbus Kongresu namā varēs apskatīt līdz 22.jūnijam.
Otro kārtu konkursā Konstantīna Čakstes pieminekļa celšanas iniciatīvas grupa izsludināja marta sākumā, norādot, ka topošajam piemineklim jāgodina latviešu tautas pretestības kustības un tās vadītāja Čakstes piemiņa. Konkursa dalībniekiem bija jāizstrādā pieminekļa skulpturālā daļa, tā atrašanās pilsētvidē, kā arī teritorijas arhitektoniskais risinājums. Tāpat piemineklī jābūt paredzētai vietai veltījuma tekstam vai informatīvam uzrakstam, kas atspoguļotu pretestības kustības nozīmi Latvijas vēsturē. Konkursa otrai kārtai izvirzīti arī četri konkursa darbi no pirmās kārtas.
Konkursa uzvarētājs slēgs līgumu par tālāko projektēšanu un pieminekļa realizāciju.
Pieminekli latviešu pretošanās kustības vadītājam Konstantīnam Čakstem vēlas uzstādīt vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki, kas oktobra sākumā izveidoja līgumsabiedrību ar mērķi uzcelt pieminekli Čakstem.
Pieminekli plānots atklāt Rīgā, Elizabetes ielas un Brīvības bulvāra krustojumā, jau 2003.gada 13.augustā, kad apritēs 60 gadu, kopš dibināta Latvijas Centrālā padome (LCP), kuras priekšsēdētājs bija Čakste.
Konstantīns Čakste - Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes dēls - vācu okupācijas laikā 1943.gadā nelegāli vērsās pie rietumu sabiedroto nāciju valdībām ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas atjaunošanu.
LCP dalībnieki parādīja pasaulei latviešu demokrātiskos centienus un cīņas garu pret Latvijā tolaik esošo Vācijas un draudošo atkārtotu PSRS okupāciju. Čaksti arestēja gestapo, un viņš mira 1945.gadā, kad viņu pārveda no vienas koncentrācijas nometnes uz citu.