Eksperti un žūrija par labākajiem darbiem, kuri pēc pilnveidošanas var tikt nākotnē realizēti, atzinuši darbus ar devīzēm AVS, "Ideālisma formula", "Ceļš" un 0302003.
AVS autori ir Solveiga Vasiļjeva un Ausma Skujiņa, kuras iecerējušas K.Čakstes pieminekli ievietot arī gājēju tunelī zem Brīvības ielas. Tiesa, iniciatīvas grupa nav pārliecināta, vai šī projekta realizācijas izmaksas nebūs pārāk lielas un vai izdosies pieminekli nošķirt no kopējās gājēju tuneļa telpas.
"Ideālisma formulas" autori ir Gļebs Panteļejevs un Andris Veidemanis. Īpaši tika atzīmēts šī projekta perfektais tēlniecības risinājums, iebildumus rada skulptūras un pamatnes attiecības.
Projektu ar devīzi "Ceļš" veidojuši Jānis Aivars Karlovs, Kārlis Alksnis un Anda Kļaviņa. Eksperti un žūrija atzīmē šī projekta interesanto formu. Piemineklis sastāv no K.Čakstes skulptūras un tēlnieciskās formas, kas atgādina gan laivu, gan spārnus, gan divas pretvaras. Kā negatīvās šī projekta iezīmes tiek minētas "liekvārdība" detaļās, viengabalainības trūkums.
Projekta "0302003" autori ir Andris Vārpa, Arno Heinrihsons un Edgars Janemanis, kuri veidojuši stilizētu K.Čakstes skulptūru, kas simbolizē gan mocekli, gan inteliģenta nolemtību. Kā projekta trūkums tiek vērtēts nepietiekami lielais priekšlaukums.
Eksperti iniciatīvas grupas apspriešanai bija izvirzījuši vēl divus projektus - pasaulslavenās somu tēlnieces Eilas Hiltunenas "Pretestības spēku" un lietuviešu tēlnieka Roberta Antiņa un Lina Tuleiņa "Vārti", kas sevišķi paticis Latvijas arhitektiem.
Pieminekļa iniciatīvas grupas vadītājs Andris Grūtups žurnālistiem paziņoja, ka konkursa otrajā kārtā tēlniekiem nekāds papildu atalgojums nav paredzēts, uzvarētājs saņems pasūtījumu pieminekļa realizācijai. Konkursa pirmajā kārtā pa 2000 latiem katrs saņems 10 uzaicinātie tēlnieki.
Par konkursa otrās kārtas izsludināšanu iniciatīvas grupa lems jau 19.februārī. Tēlniekiem tikšot doti darbam 2,5 mēneši. Konkursa nolikums netikšot ne mainīts, ne papildināts, jo tas dodot tēlniekiem pietiekamu rīcības brīvību.
Iniciatīvas grupa ir nolēmusi publiskot visu konkursa dalībnieku vārdus.
Iniciatīvas grupas lietvedis Jānis Naglis atzina, ka sakarā ar nepieciešamību rīkot konkursa otro kārtu nāksies atteikties no nodoma uzstādīt K.Čakstes pieminekli jau šā gada 13.augustā, kad apritēs 60 gadi kopš Latvijas Centrālās padomes (LCP) dibināšanas.
Kā ziņots, piedalīties K.Čakstes pieminekļa atklātajā konkursā tika uzaicināti 10 tēlnieki, tai skaitā pasaulslavenā somu tēlniece Eila Hiltunena, tēlnieks no Lietuvas Roberts Antinis un pašmāju tēlnieki Valts Barkāns, Jānis Karlovs, Viktorija Pelše, Vilnis Titāns, Andris Vārpa, Ligita Ulmane, Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova.
Iesniegtos pieminekļa projektus vērtēja ekspertu komisija, kurā uzaicināti darboties arhitekti Vaidelotis Apsītis, Dainis Bērziņš, Viesturs Briedis, Andris Kronbergs, Jānis Lejnieks, tēlnieki Ģirts Burvis un Bruno Strautiņš, mākslas zinātnieki Ruta Čaupova, Ojārs Spārītis, mākslinieks Atis Lūsis, ekspertu komisijas atbildīgais sekretārs ir Eižens Upmanis.
Iniciatīvas grupa pieminekļa celšanai Latvijas pretošanās kustībai un LCP vadītājam K.Čakstem tika izveidota 2002.gada 10.oktobrī, apvienojoties 26 sabiedrībā pazīstamiem uzņēmējiem un politiķiem. Pieminekļa iniciatoru vidū ir uzņēmēji Guntis Indriksons, Viesturs Koziols, Gunārs Ķirsons, Andrejs Ēķis, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Ēriks Masteiko, Jānis Naglis, Atis Sausnītis, Juris Savickis, Igors Skoks, Ivars Strautiņš, Andris Šķēle, Ainars Šlesers, Mamerts Vaivads, advokāts Andris Grūtups, komponists Raimonds Pauls, dzejnieks Jānis Peters, kuri apņēmušies katrs iemaksāt pieminekļa fondā 10 000 latu vai sniegt savu intelektuālo ieguldījumu. Pieminekļa celtniecībai 294 ziedotāji ir kopumā saziedojuši Ls 464 342,36. Iniciatīvas grupa ir iemaksājusi Ls 195 000.
Atbalstu pieminekļa celšanai ir paudusi gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Rīgas domes Pieminekļu padome.
Iniciatīvas grupa iecerējusi realizēt arī trīs citus ar K.Čakstes personību saistītus projektus - konkursu studentiem, kuri pētīs K.Čakstes darbību, tiks izdota grāmata par K.Čaksti, viņa vadīto LCP un VDK represijām, kas tika vērstas pret tās locekļiem. Iecerēts uzņemt arī dokumentālu filmu par Latviju Otrajā pasaules karā, LCP darbību un K.Čaksti.
27.februārī plkst.19 Latvijas Universitātes Lielajā aulā notiks K.Čakstes piemiņai veltīts bezmaksas koncerts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
