Intervijā BNS Caune trešdien sacīja, ka 1993.gadā pagaidu zemes nomas līgums par kuģa noenkurošanu Zunda kanālā noslēgts ar priekšpilsētas valdes akceptu un tas bija likumīgs. Likumīgs bijis arī noslēgtais līgums par tirdzniecības centra izveidi uz kuģa.
Atļaujot kuģi novietot Zunda kanālā, priekšpilsēta vēlējusies veicināt attīstību savā teritorijā, un valdes locekļi cerējuši, ka uz kuģa tiešām tiks izveidots peldošs tirdzniecības centrs. Neticēt grandiozajiem plāniem, kurus bija iecerējusi oficiāli reģistrēta Zviedrijas firma, valdes pārstāvjiem nav bijis iemesla.
Caune stāstīja, ka pēc noslēgtā līguma nebija domāts izveidot tikai tirdzniecības centru - tajā firmai bija arī uzlikts pienākums atjaunot Balasta dambi, kurš tobrīd bija ļoti sliktā stāvoklī. "Šo līguma punktu vairs neviens negrib atcerēties, bet tā bija doma par teritorijas attīstību," sacīja Caune.
Kādēļ kuģis pēc triju gadu ilgas stāvēšanas kanālā vests sagriešanai, Caune nav bijis informēts. Šādu lēmumu, pēc viņa stāstītā, pieņēmusi kāda trešā juridiskā persona. Taču ir zināms, ka 1996.gadā Rīgas ostas pārvalde kuģi atzina par vraku un izsludināja īpašnieku pieteikšanos. Neviens nepieteicās, un kuģis tika sagriezts metāllūžņos.
Caune atgādināja, ka jau 1993.gadā par kuģi bija informēta Rīgas dome, jo kopā ar tās pārstāvjiem ir lemts, kurā vietā kuģim atrasties.
Viņš uzsvēra, ka pēc minēto līgumu noslēgšanas viņš nekādus lēmumus par kuģi nav pieņēmis un par šo lietu neviens kopš tā laika vairs nav interesējies. Arī neviens valdības pārstāvis ieinteresētību nav izrādījis, tādēļ viņam ir neizprotami amatpersonu izteiktie pārmetumi.
Jau ziņots, ka Latvija šī kuģa dēļ zaudējusi starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un valstij būs jāmaksā Zviedrijas pusei 3,1 miljons ASV dolāru.
Sākotnēji zviedru firmas "Swem Balt AB" prasītā kompensācija, kas vispirms tika prasīta no Rīgas domes, bija 5 miljoni ASV dolāru. Vēlāk firmas prasība pieauga līdz 11 miljoniem. Prasību tiesā firma iesniedza pagājušajā gada pavasarī un visu šo laiku plašākai sabiedrībai par to informācijas nebija. Tā nāca klajā otrdien, jo par to izrunājās finansu ministrs Gundars Bērziņš.
Šobrīd amatpersonas atturīgi komentē notikušo tiesas procesu un atzīst, ka piespriestā nauda būs jāmaksā, jo tiesas lēmums nav pārsūdzams. Laikā, kad juristi pieprasījuši paskaidrojumus no Zviedrijas par pieņemto lēmumu, Latvijas prokuratūra pārbauda, vai notikušajā nav vainojama kāda no Latvijas amatpersonām.
