Pēc Satiksmes ministrijas datiem līdz šim caur Latviju esot transportēti jau vairāk nekā 30 vilcienu sastāvi ar NATO kravām un ir cerības, ka apjomi varētu pieaugt.
Esot aprēķināts, ka par katru uz Afganistānu nosūtīto konteineru Latvijas valsts budžets saņem 500 līdz 600 eiro un ASV valdības pārstāvju delegācija, kas nesen šeit bijusi, ostas vadītājiem esot solījusi lielas attīstības iespējas.
Kāds neoficiāls informācijas avots Latvijas Ārlietu ministrijā raidījumam pastāstīja, ka pašreizējais rezultāts ir tikai sākums, kas sasniegts pēc vairāk nekā gadu ilgām pūlēm un tā ir alternatīva tradicionālajam amerikāņu kravu maršrutam caur Pakistānu, kur ļoti daudzi Afganistānas misijai paredzētie sūtījumi tiekot apzagti, sabojāti vai pat iznīcināti.
Tāpēc tapis otrs, drošāks ceļš ar bāzes vietu Rīgā. ASV vēstniece Latvijā apstiprina, ka rezultāts viņus patiešām ļoti apmierina. Rīgas jeb tā sauktais ziemeļu ceļš ir izveidots tā, ka NATO kravas no ASV tiek transportētas līdz Rīgas ostai, tad šeit, Latvijā pārkrautas un tālāk vestas caur Krieviju, Kazahstānu, Uzbekistānu un Tadžikistānu uz Afganistānu.
Gaidāmie kravu apjomi pagaidām skaļi netiek nosaukti, bet spriež, ka tas varētu būt vismaz viens vilciena sastāvs ik nedēļu. Pēc neoficiālām ziņām amerikāņi kravu formēšanai šeit no Latvijas uzņēmējiem plāno iepirkt minerālūdeni, tualetes papīru un būvmateriālus.
Kā norāda "Nekā Personīga", bijušie PSRS slepenā dienesta darbinieki centušies pietuvināties šim biznesam. Tas esot mēģināts šoruden Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes laikā Azerbaidžānā. Tur uzņēmēju delegācijas sastāvā bijis kādreizējais padomju Valsts Drošības komitejas pretizlūkošanas daļas virsnieks Jurijs Šabašovs, kurš vada tranzītfirmu "Baltijas loģistikas centrs". Kopā ar savu biznesa partneri piena rūpnieku Ivaru Strautiņu Šabašovs esot piedāvājis vēl vienu NATO kravu pārvadāšanas ceļu caur Latviju, iesaistot Azerbaidžānu. Projektu prezentēt esot palīdzējis arī Satiksmes ministrs TB/LNNK biedrs Kaspars Gerhards.
Taču, spriežot pēc ASV diplomātiem tuviem informācijas avotiem, amerikāņiem savu sadarbības partneru atlasē tomēr neesot gluži vienalga, kāda ir reputācija personām, kuras šeit tiek pie NATO kravām. Šabašova projekts pašlaik esot apstājies. Gan ne šī iemesla dēļ, bet tāpēc, ka viena no Šabašova piedāvātajā tranzītshēmā iesaistītajām valstīm – Turkmenistāna nav piekritusi savu teritoriju izmantot NATO kravu vešanai uz Afganistānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
