Foto: DELFI

Pēc tam, kad pirmdien režisors Viesturs Kairišs un viņa filma "Melānijas hronika" triumfēja nacionālā filmu festivāla "Lielais Kristaps" balvu pasniegšanas ceremonijā, bet uzvaras runu viņš izmantoja, lai paustu aicinājumu atvērt čekas maisus, otrdien viņš "Delfi TV ar Jāni Domburu" skaidroja šo aicinājumu un daudzas citas pārdomas par mūsdienu Latviju.

Viņš pauda apņēmību turpmāk daudz aktīvāk piedalīties "politikas ietekmēšanā", lai gan uzsvēra, ka negrasās kļūt par politiķi.

Pilnu interviju ar Viesturu Kairišu var noskatīties šeit.

Par čekas maisiem: neesam tie, kas sodīs

Kairišs stāstīja par iespaidu, ka sabiedrība deportāciju tēmu līdz šim apzinājās un pieminēja "formāli", ka tēma bijusi visai margināla. Viņam par pārsteigumu "Melānijas hronika" šo vēstures periodu un deportēto daudziem likusi atklāt jaunā emocionālā līmenī.

Pretargumentus čekas maisu atvēršanai Kairišs raksturo, kā "piedāvājumu turpināt mīcīties uz vietas". Režisors uzsvēra, ka viņa aicinājums ir "ne tikai atvērt maisus, bet arī spert soli pretī tiem cilvēkiem, kas potenciāli tur ir".

"Mēs neesam tie, kas sodīs. Mēs ar jums, kuri, visticamāk, nav tajos maisos tādēļ, ka mēs esam mazliet par jaunu, nevaram teikt, ka mēs tur nebūtu," viņš skaidroja.

Viņa mērķis nav rīkot raganu medības un to nedarīt jāvienojas visai sabiedrībai. Kairišu domāt par Valsts drošības komisijas (VDK) kartotēkas atslepenošanas nepieciešamību rosinājusi reakcija uz viņa runu Latgales kongresa simtgadei veltītajā konferencē par latgaliešu valodas nostiprināšanu. Dažkārt esot grūti saprast, no kurienes aug kājas argumentiem un pretargumentiem.

"Lai cilvēki vienkārši izstāsta, kādā veidā viņi tika vervēti, kas ar viņiem bija, kāpēc viņiem to vajadzēja darīt," mērķi raksturoja režisors. "Mēs varēsim kustēties tālāk, mēs nevaram pārvarētu kaut kādu neredzamu joslu, mēs tai netiekam pāri." Turklāt viens no ieguvumiem varētu būt arī tas, ko čekas maisos neieraudzīs, tādējādi tiekot vaļā no iekšējām aizdomām.

Viņš pauda satraukumu, ka ar cilvēkiem, zinot par viņu vārdu atrašanos šajā kartotēkā, var manipulēt. "Man ir kolosālas aizdomas, ka tas notiek," atzina Kairišs.

Par latgaliešu valodu: jāturpina cīnīties

" class="splitterNextpage">

Atskatoties uz aprīlī Latgales kongresā teikto runu, Kairišs atklāja, ka tagad iesaistījies sabiedriski politiskas platformas veidošanā, kas sauksies "Ar Latgolu". "Mēs par to turpināsim cīnīties," viņš teica par latgaliešu valodas nākotni. "Manā skatījumā tas ir tiesisks vaicājums par taisnīguma atgriešanu Latvijā."

Viņš latgaliešu valodu raksturo kā mirstošu valodu, tādēļ galvenais mērķis ir to saglabāt. "Pats galvenais - skolās Latgalē jāmāca latgaliešu valoda, lai cilvēki, pabeiguši skolu Latgalē, mācētu runāt, rakstīt un lasīt latgaliski," ir pārliecināts režisors.

Viņš atgādina, ka latgaliešu valoda ir oficiāls latviešu valodas paveids, tomēr šis princips nav iedarbināts. Uz Dombura piezīmi, ka Kairišs nav iestudējis nevienu izrādi latgaliešu valodā, režisors atbildēja: " Uzaiciniet mani uz sarunu pēc pāris gadiem un uzdodiet šos pašus jautājumus," piebilstot, ka "tas ir arī mans pienākums".

Kā problēmu viņš redz arī to, ka krievvalodīgie, kas zina latgaliešu valodu nevar nokārtot valsts naturalizācijas eksāmenu.

Par politiku: arī iestudējuma izvēle ir politisks akts

"Mēs nedrīkstam tikai kritizēt, mums ir jāsāk daudz lielākā mērā ietekmēt Latvijas politiku," teica Kairišs.

"Es taču nevarēšu sevi piedot, ka es neesmu neko darījis, lai mēģinātu manu brīnišķīgo valsti padarīt mazliet pareizāku, taisnīgāku, tiesiskāku un līdz ar to labāku," viņš skaidroja. Režisors gan uzsvēra, ka negrasās kļūt par politiķi. Tomēr arī izvēle, ko iestudēt, ir politisks akts, viņš uzskata.

Par sabiedrību: krievu subkultūra izdevīga 'pareizajiem latviešiem'


"Mums ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam valstī, kur dažādu vēsturisku, tai skaitā arī ļoti netaisnīgu, iemeslu dēļ ir daudz krievu. Mēs taču negribam šiem krieviem atriebties par okupāciju, mums nevajadzētu to gribēt," pārliecināts Kairišs.

Viņš turpināja: "Pirmkārt, mēs visi esam cilvēki, tautības, cerams, ir otršķirīgas." Viņš piedāvā šo sabiedrības daļu saukt par "krievu izcelsmes latviešiem" vai "baltkrievu izcelsmes latviešiem".

Režisora vēlme ir, lai šie cilvēki neveidotu citas valsts kultivētu subkultūru, bet kļūtu par pilnvērtīgiem locekļiem. Iemesls, kādēļ tas līdz šim nav noticis ir tas, ka daudziem "pareizajiem latviešiem" tas ir bijis izdevīgi, citādi viņiem nebūs politiskā kapitāla. Arī Krievija iegulda līdzekļus, lai noturētu savu ietekmes zonu, ko mēdz dēvēt par "russkij mir" jeb krievu pasauli.

Kairišs ir pārliecināts, ka jānotiek pārejai uz mācībām vienā valodā, bet tajā pašā laikā ir jāiegulda krievu, ukraiņu un citu mazākumtautību kultūrā. "Mums jācīnās par to, lai viņi nezaudē savu kultūru, bet mums jāveido vienota sabiedrība."

Par emigrāciju: uzdāviniet tiesisku Latviju, tad paši atgriezīsies

Par emigrāciju: uzdāviniet tiesisku Latviju, tad paši atgriezīsies
" class="splitterNextpage">

Kairišs uzskata, ka nav nozīmes ārzemēs dzīvojošo tautiešu aicināšanai mājās kampaņveidīgi. Ja tiks sakārtota vide Latvijā, daudzi paši vēlēsies atgriezties.

"Mēs joprojām domājam kampaņās, nevis dziļākā līmenī. Vai mēs esam domājuši, kas noticis ar daudziem, kas aizmukuši no kredītiem? Kā žuļiki. Varbūt ir kāda sistēma, [kā panākt,] lai viņi pa tiešo neatgriežas cietumā."

"Uzdāviniet man to tiesisko Latviju, tad varbūt nevajadzēs taisīt kampaņu, viņi paši gribēs atgriezties," teic režisors. "Pats pamats ir valsts, kurai tu kā pilsonis vari uzticēties."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!