Foto: stock.xchng
Neilgi pirms 31. maija, kad paredzēts tā dēvētās "čekas maisu" komisijas darba beigu termiņš, bijušais Latvijas Valsts arhīva (LVA) arhīvists Gatis Liepiņš pēc nesaskaņām ar komisijas vadību nolēmis tajā pārtraukt savu pētniecības darbu, portālam "Delfi" apstiprināja Liepiņš.

Kā iemeslu šādai rīcībai viņš min "nepieņemamo komisijas vadības stilu un darba organizēšanas veidu".

"Raksturīgs piemērs ir tas, ka neviena komisijas sēde no 2015. gada septembra – brīža, kad tika iegūts finansējums, – līdz pat pērnajam rudenim netika sasaukta. Otrkārt, tur ir problēmas ar komunikāciju, jo regulāri no saziņas kādi cilvēki tiek izslēgti. Sadarbība ar administratīvo aparātu, manuprāt, ir zem katras kritikas. Es domāju, ka par šo neiespējamo komunikāciju un grūto sadarbību – ja ne publiski, tad neoficiāli – pateiks teju katrs, kuram ir nācies ar šiem cilvēkiem runāt un sadarboties," situāciju komisijā iezīmēja Liepiņš.

Liepiņš iesniegumu ar lūgumu par izslēgšanu no komisijas sastāva iesniedzis komisijas priekšsēdētājam, Latvijas Universitātes (LU) rektoram un izglītības un zinātnes ministram.

Liepiņš bija viens no dažiem komisijas pētniekiem, kas bija ieguvis pielaidi darbam ar dokumentiem, kas noglabāti Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās.

Vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris, kurš vairāk nekā 20 pētnieku lielo komandu vada, sarunā ar "Delfi" uzsvēra, ka Liepiņa aizsiešana liels zaudējums neesot, jo viņš "tāpat darbus bieži kavēja, atteicās parakstīt visus līgumus."

Kangeris arī precizēja, ka darbam SAB telpās komisija pieteikusi 11 pētniekus un astoņi no tiem, tostarp Liepiņš, saņēmuši atļaujas biroja telpās atrasties un strādāt. Tādējādi, kā uzsver Kangeris, pētnieka lēmums komisijas iesākto darbu kopumā būtiski neietekmēšot.

Savukārt zinātniskās izpētes komisijas administratīvā sekretāre Marta Starostina Liepiņa apgalvojumus dēvēja par nepatiesiem.

"Pirmkārt, nepatiesība, ka neesot bijušas sanāksmes. Patiesībā daudzās sapulcēs, pat konferencēs - 2017. gadā Rēzeknē un 2018. gada Rīgā - Gatis neieradās," sacīja Starostina.

"Otrkārt, Gatis par saņemto algu 2016. gadā neiesniedza neko - nulle zīmju, par ko universitāte cēla finanšu pretenziju. Treškārt, kopš februāra neparaksta iepazīšanos ar rektora instrukciju par darbu ar SAB ar slepeno informāciju, un vilcinās parakstīt līgumu, ko paredz šī kārtība. Ceturtkārt, kad Nacionālais arhīvs atsauca deleģējumu Gatim, jo izbeidzis ar viņu darba attiecības, Kangeris gribēdams saglabāt iespēju viņam mierīgi turpināt darbu, vienkārši lūdza nomainīt Liepiņa amata nosaukumu no arhīvista uz Laimdotas Straujumas vadītās komisijas konsultanta amatu Saeimā, kam Straujumas kundze vēstulē man piekrita," skaidroja Starostina.

"Ceru, ka noskries emocijas un kā vīrs godprātīgi pabeigs darbu SAB, ne dezertēs, izlasot sev interesējošās aģentu kartītēs vārdus. Gribam darbu paveikt visi kopā, ar Liepiņa kungu mūsu pulkā," piebilda preses pārstāve.

Viņa arī sacīja, ka, ja Liepiņu kā aizvainojusi, tad publiski lūdz piedošanu.

Komisija tika izveidota 2014. gadā, bet praktiski tā darbu uzsāka 2015. gadā, kad bija piešķirts finansējums, kā arī noslēgts līgums ar LU. Līdz šim tā ar pieejamajiem izpētes materiāliem strādājusi divus gadus un piecus mēnešus.

Latvijas parlaments 1991. gada 24. augustā atzina čeku par noziedzīgu organizāciju. Komisijas pienākums veikt VDK zinātnisko izpēti ir noteikts likumā "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Komisija izveidota ar 2014. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!