Ministre norādīja, ka bibliotēkas projekta iniciatori strādājuši ar visiem domes sasaukumiem, bet Pētersone personīgi par LNB projektu runājusi ar visiem pilsētas mēriem, tai skaitā ar pašreizējo domes priekšēdētāju Gundaru Bojāru. Viņa arī pauda, ka 1990.gada Rīgas izpildkomitejas rīkojumā par atļauju projektēt LNB kompleksu minētas arī visas ar projektu saistītās adreses. Domes Attīstības komitejas pārstāvji šogad piedalījušies Saeimas Budžeta un finansu komisijas darbā, gatavojot LNB projekta īstenošanas likumu, ko Saeima pieņēma 13.jūnijā, stāstīja ministre.
"Mēs esam strādājuši ar visiem domes departamentiem," sacīja ministre, īpaši uzsverot labo sadarbību ar domes Īpašuma departamentu. "Negribētos domāt ļaunas domas, bet šī sasaukuma domes rīcība ir pretēja," pauda Pētersone, norādot, ka lēmums par zemes nodošanu privatizācijai "ir vienkārši departamenta ierēdņu savstarpēja nekoordinētība."
"Ja Rīgas domes deputāti apzinās, ka šis lēmums ir pieņemts nevis ļaunprātīgi, bet neziņas dēļ, tad vispirms būtu attiecīgi jālemj par ierēdņu rīcību, sagatavojot šādus lēmumus," sacīja ministre.
Viņa pauda, ka domes lēmums paredz - privatizācija uzsākama 11 dienas pēc lēmuma pieņemšanas, tātad - 29.jūnijā. "Vēl ir laiks rosināt šo lēmumu pārskatīt, ņemot ārā šo konkrēto [zemes gabalu], ja tiešām ir politiskā griba, ja viņa ir par labu bibliotēkas būvniecībai Rīgas domē," teica ministre.
Pētersone aicinājusi savu partijas biedri "Latvijas Ceļa" Rīgas domes frakcijas vadītāju Aiju Poču rosināt lēmuma pārskatīšanu un cer, ka to atbalstīs arī citu frakciju deputāti, "ja tā tiešām nav apzināta rīcība no domes puses."
"Šis lēmums.. var jau atrunāties, ka viņš nav pretlikumīgs, jo prezidente vēl likumu nav izsludinājusi, bet ja ir tāda attieksme, tad ir grūti sarunāties.. šis lēmums, protams, ja viņu nepārskatīs, viņš vienkārši paildzinās un sadārdzinās būvlaukuma iekārtošanu," sacīja Pētersone, norādot, ka projekta īstenotājiem būtu vieglāk runāt ar vienu īpašnieku - Rīgas domi -, nevis ar 58 ģimenēm, kas dzīvo mājā Uzvaras bulvārī 2.
Saeima 13.jūnijā pieņēma LNB projekta īstenošanas likumu, kas paredz, ka "gaismas pils" projektu pabeigs līdz 2008.gada 18.novembrim. Jauno ēku, kuras projektu par velti jau 1991.gadā izveidoja slavenais arhitekts Gunārs Birkerts, iecerēts celt Pārdaugavā un tās arhitektoniskais risinājums ir stikla kalns jeb gaismas pils. Tajā plānots izveidot 1000 pilnībā aprīkotu darba vietu ar pieeju tradicionāliem informācijas resursiem, tīklu "Internet" un lokālām datu bāzēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
