Ceļā uz klimatneitrālu Eiropu aizvien neskaidrības par naudu, atzīst Kariņš
Foto: European Union

Latvija iestājas par ambicioziem klimatneitralitātes mērķiem, bet tikai ar piebildi, ka jābūt arī ambicioziem līdzekļiem, lai ieceres sasniegtu, nevis tās paliktu uz papīra. Tā ceturtdien Briselē premjers Krišjānis Kariņš žurnālistiem atzina pirms Eiropadomes sanāksmes, kurā Eiropas Savienības (ES) valstu līderiem jāvienojas ne tikai par klimata jautājumiem, arī par ES budžetu septiņiem gadiem. Tiesa, cik lielām jābūt investīcijām klimatneitralitātes sasniegšanai, Latvijas Ministru prezidents skaidri neatbildēja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija novembra beigās pieņēma stratēģisku ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam. Arī Latvija ir atbalstījusi ES mērķi līdz šim laikam kļūt par vienu no pirmajiem reģioniem, kas sasniedz siltumnīcefekta gāzu emisiju neto nulles līmeni jeb klimatneitralitāti, intensificējot un paplašinot rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, vienlaikus sniedzot ieguldījumu gan globālo klimata pārmaiņu mazināšanā, gan ES ekonomikas modernizācijas un konkurētspējas palielināšanā.

Eiropadomes sanāksmi ievadīja arī organizācijas "Greenpeace" aktīvistu akcijas – viņi uzkāpa uz tā dēvētās Eiropas ēkas, kur līderiem jātiekas, izkarināja lielu plakātu, iededzināja briesmu signālugunis un iedarbināja sirēnas. Viņu ieskatā, klimatneitralitātes apņemšanās ir nepietiekama. Kā vēlāk rakstīja pazīstamais politikas analītikas medijs "Politico," plakāts tika noņemts, daudzi aktīvisti arestēti un nogādāti vietējā policijas iecirknī vēl pirms pēcpusdienas.

"Pasaule deg, un mūsu valdības ļauj tai degt. Nepietiek ar to, ka viņi 2050. gadā apņemas izveidot klimata neitrālu ES. Prezidenti un premjerministri, kas šodien ieradušies Briselē, tad jau būs projām. Svarīgāk ir steidzami veikt pasākumus, kamēr viņi ir pie varas," paziņojumā uzsver Jorgo Riss, "Greenpeace" ES direktors.

Kā jau izskanējis, 12. un 13. decembrī notiekošajā Eiropadomes sanāksmē dalībvalstu vadītāji koncentrēsies uz mērķi panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam, taču paredzams, ka tas prasīs nopietnus izaicinājumus – vienošanos par šiem jautājumiem panākt nenāksies viegli.

"Klimata jautājumos mēs redzam, ka ir vairākas valstis – Polija, Čehija, Ungārija – kuras līdz šim diezgan asi iebildušas pret jebkādiem skaidriem, ambicioziem mērķiem klimata jautājumā. No Latvijas viedokļa, klimata mērķi ir ļoti atbalstāmi – gan cilvēcīgi atbalstāmi, gan arī no mūsu tautsaimniecības un attīstības viedokļa. Bet ar vienu ļoti svarīgu piebildi – bez investīcijām mēs šos mērķus nevarēsim sasniegt," norādīja Kariņš un piebilda, ka investīcijas Latvija saista ar Eiropas ilggadējo – septiņu gadu budžetu – kuru arī ceturtdien ES valstu līderi plāno apspriest.

"Latvijai tās nozīmē Kohēzijas (fonda) naudas, lauksaimniecības naudas. Mēs šīs naudas izmantosim, lai arī sasniegtu arī Latvijas klimata mērķus. Ja nav šī finansējuma, mēs uz papīra varam pieņemt mērķus, bet mēs tos nekad arī nesasniegsim," žurnālistiem pirms Eiropadomes sēdes skaidroja Latvijas Ministru prezidents.

Kariņš uzsvēra, ka no Latvijas puses ziņa ir ļoti skaidra – jābūt ambicioziem klimata mērķiem, bet jābūt arī ambicioziem naudas līdzekļiem, lai šos mērķus sasniegtu. Tas, viņa ieskatā, ir jautājums, kas interesē arī Poliju, Ungāriju, Čehiju.

Tiesa, paredzams, ka pirmajā Eiropadomes sanāksmes dienā par "klimatneitrālo Eiropu" varētu būt jāvienojas bez konkrētām naudas summām, proti, naudas apsolījuma. "Bet, ja izlasām sagatavoto tekstu, kas cirkulē, ir šīs investīcijas jāveic. Jautājums ir, kā šo tekstu varētu līdzsvarot, kā mēs varētu apņemties pirms naudas sadales, ka tā būs ļoti svarīga prioritāte visiem," norādīja Kariņš.

Uz jautājumu, par cik ambiciozām investīcijām ir runa, Latvijas premjers norādīja, ka līdz šim piedāvājumi aprēķini, kas nāk no izejošās Somijas prezidentūras, ir ar "daudziem samazinājumiem," tajā skaitā Latvijai. "Ar šādiem samazinājumiem mēs nevarēsim nospraustos mērķus sasniegt, tas nebūs reāli. Tur jābūt uzlabojumam – vai nu jāuzlabo finansējums vai jāsamazina ambiciozie mērķi," atzina Kariņš un piebilda, ka, viņaprāt, mērķi ir pareizi, un tas nozīmē, ka jābūt arī naudai, lai varētu rīkoties.

Tāpat arī Eiropadomes sanāksmē ceturtdien ES valstu līderi spriedīs par ES ilgtermiņa budžetu. Latvijas premjera ieskatā, sarunas līdz šim notikušas lielākoties "idejiskā līmenī" bez konkrētu skaitļu apspriešanas, līdz ar to viņš būtu pārsteigts, ja līdz ceturtdienas vakaram "jebkas konkrēts tiktu nosprausts".

Tāpat arī ceturtdien plānots spriest par ārlietu attiecībām, tajā skaitā, ar Krieviju. Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons informēs ES valstu vadītājus par Minskas vienošanās izpildi pēc Normandijas formāta sanāksmes 9. decembrī Parīzē. Par sankcijām attiecībā uz Krieviju Kariņš žurnālistiem atzina: "Nav neviena iemesla tās šobrīd mazināt un nav arī gaidāms, ka tās tiks samazinātas. Kamēr Krima ir okupēta, anektēta, kamēr karš vēl notiek Donbasā – par kādu sankciju atcelšanu var būt runa?"

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Angela Merkele Čehija Eiropas Komisija Eiropas Savienība Emanuels Makrons Krima Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Polija Ungārija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form