Ceļu drošības uzlabošanai rosina ieviest pārvietojamos radarus netrafarētās automašīnās
Foto: F64

Lai uzlabotu ceļu drošību, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē cita starpā izskanēja ierosinājums ieviest pārvietojamos radarus netrafarētās automašīnās.

Tas būtu viens no risinājumiem, ņemot vērā, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvots diez gan nepatīkams ceļu satiksmes negadījumu kāpums un pašlaik satiksmē valda visatļautība un nihilisms, komisijas sēdē norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš.

Runājot par radariem, viņš cita starpā piebilda, ka jābūt arī pārvietojamajiem radariem. Tie būtu ievietoti netrafarētās automašīnās, kas braukātu pa ceļiem kā ārzemēs, tostarp Eiropā. Attiecīgā automašīna tiek nofotografēta vai nofilmēta un par ātruma pārsniegšanu autovadītājs pārkāpuma protokolu saņem vēlāk. Tā kā autovadītājs nav jāaptur, tad atkrīt jebkāda korupcijas iespēja.

Lukstiņš arī atzina, ka iepriekšējā pārvietojamo radaru sistēma darbojās uz nepareiziem principiem, jo tā nebija vērsta uz pārkāpumu skaita mazināšanu.

Puse no bojāgājušajiem ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki un 30% no mirušajiem ir gājēji. Tam par iemeslu ir tas, ka gājēji staigā tur, kur ir mašīnas, un ka nav izveidota specifiski gājējiem domāta infrastruktūra.

Ja ziemā gājējs ies pa brauktuvi, tad viņu agri vai vēlu nobrauks, brīdināja Lukstiņš. Tāpēc gājēju drošību ļoti veiksmīgi uzlabo atstarojošās vestes, un kopā ar Samariešu apvienību ir izdalīts vairāk nekā 21 000 vestu.

Vēl viena konstatētā problēma ir avārijās iesaistīto automašīnu vecums, jo lielākajā daļā gadījumu auto ir vecāki par 10 gadiem. Lukstiņš arī vērsa uzmanību, ka nenotiek avāriju analīze un pirms vairākiem gadiem ir samazinājusies ceļu satiksmes kontrole.

Viņš atgādināja, ka Saeimā tiek skatīts jautājums par sodu palielināšanu saistībā ar ātruma pārsniegšanu, jo pašlaik mūsu sodi ir zemākie Eiropā. Iebraucot Igaunijā, Latvijas iedzīvotāji sāk braukt ļoti prātīgi, zinot, kāds sods draud.

VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs, norādīja, ka ceļu uzturēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, taču tagad tomēr notiek arī preventīva rīcība, lai gan noteikumi to neparedz. Arī deputāts Jānis Klaužs (ZZS) aicināja ceļu uzturēšanas darbos ļaut rīkoties preventīvi, nevis tikai vadīties pēc Ministru kabineta noteikumiem. Viņš minēja piemēru, kad liekās birokrātijas dēļ kādā ceļa posmā notika avārija, jo uz tā nebija veikti uzturēšanas darbi, lai gan bija informācija, ka ceļš ir slidens.

Source

LETA

Tags

Andris Lukstiņš Ceļu satiksmes drošības direkcija Jānis Klaužs Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form