Respondentiem tiks jautāts par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem, kā arī par iedzīvotāju labsajūtu.
Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši Centrālās statistikas pārvaldes uzaicinājuma vēstuli. Šogad aptaujā plānots aptaujāt apmēram astoņus tūkstošus mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi.
Tie iedzīvotāji, kuri piedalās aptaujā atkārtoti, no 1. līdz 14.februārim varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē vietnē https://e.csb.gov.lv, autorizācijai izmantojot elektronisko parakstu vai internetbanku. Jautājumu un neskaidrību gadījumā varēs sazināties ar Centrālās statistikas pārvaldes konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darba dienās no plkst.10 līdz 18 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv.
Aptauja notiks līdz 30.jūnijam. Centrālās statistikas pārvaldes intervētāji sazināsies ar respondentiem pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015.gadu, pieauga par 4,9%, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties - 2015.gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6%, 2014.gadā - par 9,3%, bet 2013.gadā - par 10,7%.
Pilsētās mājsaimniecību ienākumi 2016.gadā pieauga par 4,2%, sasniedzot 467 eiro mēnesī, bet laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7%, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Lielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums - par 7,2% - bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet mazākais - par 1,8% - Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7% (528 eiro mēnesī), Zemgalē - par 4,9% (386 eiro mēnesī), Latgalē - par 5,6% (300 eiro mēnesī), bet Vidzemē - par 6,7% (366 eiro mēnesī).
Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Gada laikā Džini koeficients Latvijā nemainījās un 2016.gadā bija 34,5%, kamēr vidēji ES šīs rādītājs 2015.gadā bija 30,8%.
2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotājum, kas ir par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā.
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
