Apņēmību turpināt referenduma ierosināšanas procedūru arī pēc vēlēšanām izteica tikai divi politiskie spēki - Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) par partijas līdera Jura Bojāra apjomīgajiem Satversmes grozījumiem un politiskā apvienība "Centrs" par tautas vēlētu prezidentu.
Februāra vidū pirmais par parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanu likuma grozījumiem, kas noteiktu, ka referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas savienībā (ES) un NATO jārīko vienlaicīgi ar 8.Saeimas vēlēšanām, paziņoja Latvijas sociāldemokrātiskās labklājības partijas (LSDLP) līderis Juris Žuravļovs. Viņš pastāstīja, ka parakstu vākšana šim mērķim jau apstājusies, taču nevarēja precīzi pateikt, cik notariāli apstiprinātu parakstu akcijas laikā izdevies savākt.
"Mūsu veiktā aptauja liecināja, ka piekritēju šai idejai bija vairāk nekā 10 000, taču visu procesu apturēja notāri," sacīja Žuravļovs. Viņš arī pauda savu sašutumu par sarežģīto likuma ierosināšanas procesu - "tas izveidots speciāli, lai šos parakstu vispār nebūtu iespējams savākt". Viņš stāstīja, ka notāri parakstu vākšanas kampaņas laikā bijuši ļoti neatsaucīgi un process prasa ārkārtīgi ilgu laiku un lielus līdzekļus, tāpēc partija nolēmusi to apturēt.
Martā par parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanu par abortu aizliegumu Latvijā paziņojušās divas partijas - Kristīgo demokrātu savienība (KDS) un Jaunā kristīgā partija (JKP) - parakstu vākšanas procesu jau apturējušās.
Par parakstu vākšanas procesu atbildīgā, bijusī JKP Saeimas deputāte, bet pēc partijas likvidācijas Latvijas pirmās partijas biedre Jevgēņija Stalidzāne pastāstīja, ka partijām izdevies savākt tikai vienu piekto daļu jeb tikai mazliet vairāk par 2000 no nepieciešamajiem 10 000 notariāli apstiprinātajiem balstiesīgo iedzīvotāju parakstiem.
"Parakstu vākšanas process ir apturēts un tas varētu tikt atsākts tikai gadījumā, ja kāda no reliģiskajām organizācijām ņems to savās rokās," sacīja Stalidzāne. Viņa arī atzina, ka fakts, ka šai idejai tomēr bijis tik neliels sabiedrības atbalsts, liecina, ka šādi likuma grozījumi "nav objektīvi, jo tauta tos neatbalsta".
Turklāt kā vienu no iemesliem, kāpēc paraksti vairs netiek vākti, viņa minēja faktu, ka viena no partijām, kas parakstu vākšanu ierosinājusi, ir likvidējusies, turklāt arī Stalidzāne norādīja, ka parakstu vākšanas procesu krietni sarežģītāku padarījusi nepieciešamība to pielāgot notāru darbam.
Savukārt aprīļa nogalē parakstu vākšanas kampaņu uzsākusī LSDSP, kas līdz šim savākusi apmēram 6 000 notariāli apstiprinātos parakstus, ir apņēmības pilna referenduma ierosināšanas procesu par Bojāra izstrādātajiem Satversmes grozījumiem turpināt.
LSDSP ģenerālsekretārs Jānis Dinēvičs uzsvēra, ka "tā nav īstermiņa priekšvēlēšanas akcija, mēs esam pārliecināti, ka šie grozījumi ir vajadzīgi". Dinēvičs arī atzina, ka partiju no referenduma ierosināšanas arī neattur fakts, ka referenduma, kas tiek rīkots autonomi, nevis vienlaicīgi ar vēlēšanām, izmaksas ir vismaz 1,2 miljoni latu, turklāt papildus līdzekļi tiek tērēti notariāli apstiprināto parakstu pārbaudei un CVK rīkotajai parakstu vākšanai, kuras laikā npieciešams savākt 10 % no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos balstiesīgo iedzīvotāju parakstiem.
"Jā, līdzekļi ir arguments tiem, kuri negrib, lai sabiedrības loma valsts pārvaldē palielinātos un plaisa starp sabiedrību un varu tikai palielinātos. Referendums ir tautas griba, kur nevietā piesaukt taupīšanu," sacīja Dinēvičs.
Arī politiskā apvienība "Centrs", kas parakstu vākšanas kampaņu par tautas vēlētu prezidentu uzsāka jūnija beigās, ir apņēmības pilna referenduma ierosināšanas procesu turpināt arī pēc 8.Saeimas vēlēšanām.
Apvienības "Centrs" pārstāvis partijas "Latvijas Brīvībai" līderis Odisejs Kostanda pastāstīja, ka jau nākošās nedēļas laikā paredzēts savākt un iesniegt CVK 10 000 notariāli apstiprinātos parakstus, jo jau šobrīd ir izdevies savākt vairāk par 8 000 parakstu. Arī Kostanda par dārgo refernduma procesu atzina - "Demokrātija nav lēta. Šveicē, piemēram, notiek vairāki referndumi gadā un neviens nesūrojas," sacīja Kostanda.
Jau vairākkārt ziņots, ka, lai ierosinātu likuma grozījumu vai jauna likuma izskatīšanu Saeimā, nepieciešams savākt vismaz 10 000 notariāli apstiprinātu balstiesīgo iedzīvotāju parakstus un tie jāiesniedz CVK.
CVK pārbauda iesniegtos parakstus un, ja tie atbilst likuma prasībām, CVK jāorganizē parakstu vākšanas procedūra, kuras laikā jāsavāc vismaz 10 % no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos balstiesīgo iedzīvotāju parakstiem.
Ja tas tiek izdarīts, valsts prezidents likumu iesniedz izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima nepieņem ierosināto likumu vai tā grozījumus, vai pieņem tos kaut ar vienu labojumu - CVK izsludina referenduma jeb tautas nobalsošanas rīkošanu.
Referenduma procedūra ir tuva vēlēšanu procedūrai. CVK parakstu vākšana izmaksā vairāk nekā 151 000 latu, savukārt notariāli apstiprināto parkstu pārbaude - 1200 latu. 8.Saeimas vēlēšanas notiks 5.oktobrī.