Saeimas Juridiskajai komisijai būs jālemj, vai sadalīt likumu par tautas nobalsošanas ierosināšanu, vai arī atstāt to tādu pašu, taču pirms diskusijām nevar prognozēt, kāda varētu būt komisijas rīcība saistībā ar vēl vienu reizi otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdotajiem grozījumiem, atzina komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Viņa pagaidām nevēlējās prognozēt, kāda varētu būt komisijas vai "Vienotības" nostāja šajā jautājumā, jo sākotnēji par šo jautājumu būtu jādiskutē. Vienlaikus Čepāne norāda, ka pie šī likuma tika strādāts septiņus mēnešus, kā arī veikti dažādi pētījumi par citu valstu pieredzi un referendumu vēsturi. "Nezinu, ko tur vēl varētu darīt," piebilda politiķe.
Juridiskās komisijas vadītāja arī skaidroja, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā Saeimas sēdē būs jānodod komisijām un jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš, tad likumprojektu vērtēs atbildīgā komisija un vēlāk Saeima to izskatīs trešajā lasījumā. Līdz ar to process ievilksies, turklāt patlaban daļa Juridiskās komisijas locekļu atrodas ārpus Latvijas, sacīja Čepāne.
Politiķe pauda bažas, ka opozīcija "ar meliem un puspatiesību" dezinformē un mēģina sarīdīt sabiedrību, kā arī novērst tās uzmanību no svarīgām lietam.
Tāpat Čepāne uzskata, ka, palēninot šī likuma izsludināšanu, "jebkurš par jebko var rīkot referendumu, izmantojot vienalga kādu finansējumu". Galvenokārt šīs bažas esot saistītas ar pašreiz notiekošo "antikonstitucionālo" iniciatīvu - parakstu vākšanu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. Savukārt likumā par referendumiem bija paredzēta kontrole par finansējumu, par kādu šī iniciatīva tiek nodrošināta, sacīja Čepāne.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš ir nolēmis vēl vienu reizi atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus tautas nobalsošanas ierosināšanas likumā, kas paredz būtiski apgrūtināt pašreizējo referendumu ierosināšanas kārtību.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejā, izvērtējot Saeimas iepriekš veiktos labojumus un pieņemtos likuma grozījumus, Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka viņa iepriekšējā lēmumā par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai ietvertās norādes ir tikušas ņemtas vērā.
Tagad Valsts prezidents šādu lēmumu pieņēmis, jo ir saņemti 38 Saeimas deputātu paraksti, prasot apturēt likuma izsludināšanu, kas draud ar referenduma rīkošanu par šīm likuma izmaiņām.
Bērziņš uzskata, ka referenduma rīkošana šobrīd nav iespējama juridisku iemeslu dēļ - jo likums satur normas, kas īsteno Lisabonas līgumā noteikto, turklāt prezidents domā, ka par atsevišķiem jautājumiem ir iespēja panākt kompromisu Saeimā bez tautas nobalsošanas. Kā atzīmē prezidents, nav pieļaujams, ka par Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām ne tikai tiktu rīkots Satversmes 73.pantam neatbilstošs referendums, bet arī tās netiktu izpildītas savlaicīgi. Par šādu prasību neizpildi Latvijai iestājas atbildība, proti, Eiropas Komisija var sākt pārkāpuma procedūru pret Latviju.
Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību, ka šajos likuma grozījumos ietverts regulējums - aģitācijas un finansēšanas kontrole, likumprojekta kvalitātes pārbaude, palielināts pirmajā parakstu vākšanas posmā nepieciešamais parakstu skaits uz 50 000 parakstu, kas ir nepieciešams nekavējoties un no tā otrreizējās caurlūkošanas ietvaros nedrīkstētu atteikties.