Čepāne: iecere noteikt Satversmē negrozāmus pantus var beigties diezgan slikti
Foto: LETA

Iecere noteikt Satversmē negrozāmus pantus var beigties diezgan slikti, teica Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, Valda Dombrovska (V) valdību veidojošās koalīcijas partiju padome 21.novembrī nolēma nodot izvērtēšanai Valsts prezidenta Andra Bērziņa paspārnē esošās Konstitucionālo tiesību komisijas ekspertiem nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegtos grozījumus Satversmē, ar kuriem iecerēts padarīt negrozāmus vairākus Latvijas valstiskuma pamatelementus - neatkarību, demokrātiju, teritoriālo nedalāmību, kā arī valsts valodu un simbolus.

Piedāvātie grozījumi paredz Satversmes 77.pantā noteikt, ka nav grozāms Satversmes, 1., 2., 3., 4. un 77.pants. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6.pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība - grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

VL-TB/LNNK skaidro, ka šādas normas valstu konstitūcijās neesot nekas jauns un neparasts. Dažādu lietu negrozāmība iekļauta Vācijas, Francijas, Grieķijas, Turcijas un citu valstu konstitūcijās.

Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās, republikāniskā pārvaldes forma - Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijā, valsts teritoriālā nedalāmība - Francijas, Turcijas un citās konstitūcijā, valsts valoda - Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijā, valsts karogs - Turcijas konstitūcijā.

No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka tā ir laba iniciatīva, teica Čepāne. Bet jāņem vērā, ka gadījumā, ja Saeima nolems, ka nav grozāms Satversmes 4.pants, kas nosaka, ka "valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru", šis lēmums būs jāapstiprina referendumā, kā to paredz likums "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un par to būs jānobalso vismaz 771 893 vēlētājiem. Tas faktiski nav iespējams, jo "Saskaņas centrs" noteikti aicinās savējos atbalstītājus balsot pret. Ir ļoti liels risks, ka tik liels balsu skaits netiks savākts. Tad mūsu nelabvēļi varēs teikt, ka latviešu tauta nemaz tik dedzīgi neatbalsta latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.

Vienlaikus Čepāne uzskata, ka pašā sākumā vajadzēja domāt, vai atļaut vākt parakstus, lai rosinātu referendumu par Satversmes pantu grozīšanu, kas attiecas uz vienu no Latvijas valsts pamatiem - latviešu valodas statusu. "Bet tas vilciens ir aizgājis, un mēs to esam nokavējuši," norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja.

Tomēr Juridiskās komisijas priekšsēdētāja ar interesi gaida konstitucionālo tiesību ekspertu atzinumu, vai ir pieļaujams rīkot referendumu, apšaubot jebkuru Satversmē iekļauto normu, piemēram, ka Latvija ir monarhija, nevis neatkarīga demokrātiska republika, ka vēlēšanu tiesības ir tikai vīriešiem, nevis visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem, ka spīdzināšana ir atļauta un cilvēkiem nav tiesību uz dzīvību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form