Viņa neatlaidīgi turpinās aizstāvēt savas tiesības visos likumos paredzētajos veidos, jo "demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka valsts liedz likumīgā veidā iegūt jebkādus iztikas līdzekļus".
Pērn septembra vidū trīs gandrīz vienādus pieteikumus par minētajiem grozījumiem jau bija iesniegusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Elita Sole un tiesu izpildītājas klients Māris Makstenieks. Arī toreiz ST atteicās ierosināt lietas izskatīšanu, stāsta ST preses sekretārs.
Līdzīgi kā iepriekšējos pieteikumos, arī Čepjolkinas pieteikumā norādīts, ka apstrīdētie MK noteikumi neatbilstot Satversmes 1.pantā ietvertajam varas dalīšanas principam, kā arī esot pārkāpts Satversmes 81.panta noteikums, ka MK deleģētās likumdošanas kārtībā nedrīkst grozīt tiesu iekārtas un procesa likumus un noteikumu pieņemšanai jābūt pamatotai ar neatliekamu vajadzību.
Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju apstrīdētie noteikumi esot tieši piemēroti, proti, Tieslietu ministre, pamatojoties uz šiem grozījumiem, Čepjolkinu esot atstādinājusi no amata. Tādējādi viņai esot aizskartas tiesības saņemt vismaz valstī noteikto minimālo darba algu un tiesības uz sociālo nodrošinājumu, teikts noraidītajā sūdzībā.
Ērmiņš stāsta, ka lieta par Čepjolkinas konstitucionālo sūdzību netika ierosināta, jo pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums, kādas Satversmē noteiktās personas pamattiesības ir aizskāruši iepriekšminētie MK noteikumi.
"ST likums noteic, ka personai pieteikumā jāpamato, kādas konkrētas pamattiesības apstrīdētā norma aizskar," skaidro ST pārstāvis. Pieteikumā minēts, ka šie noteikumi skarot Satversmes 107.un 109.pantā noteiktās tiesības uz darba samaksu un sociālo nodrošinājumu, taču vispār nav sniegts šā aizskāruma juridiskais pamatojums.
ST lēmums nav pārsūdzams.