AFI

Lai gan Satversmes tiesa jau vienreiz atteicās ierosināt lietu pēc atstādinātās tiesu izpildītājas Ingas Čepjolkinas pieteikuma, kurā viņa lūdza izvērtēt 2005.gada 16.augustā izdoto Ministru kabineta (MK) noteikumu ar likuma spēku "Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā" atbilstību Satversmei, viņa sniegs pieteikumu tiesā vēlreiz, informēja Čepjolkina.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Čepjolkina vēl nav saņēmusi Satversmes tiesas lēmumu ar pamatojumu, kāpēc viņas pieteikums nav pieņemts izskatīšanai, bet, kā viņa secinājusi no masu medijos paustās informācijas, tas ir noticis tāpēc, ka viņa neesot pietiekami pamatojusi, tieši kādā veidā ir aizskartas viņas tiesības, pauda Čepjolkina.

Viņa neatlaidīgi turpinās aizstāvēt savas tiesības visos likumos paredzētajos veidos, jo "demokrātiskā un tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka valsts liedz likumīgā veidā iegūt jebkādus iztikas līdzekļus".

Pērn septembra vidū trīs gandrīz vienādus pieteikumus par minētajiem grozījumiem jau bija iesniegusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Elita Sole un tiesu izpildītājas klients Māris Makstenieks. Arī toreiz ST atteicās ierosināt lietas izskatīšanu, stāsta ST preses sekretārs.

Līdzīgi kā iepriekšējos pieteikumos, arī Čepjolkinas pieteikumā norādīts, ka apstrīdētie MK noteikumi neatbilstot Satversmes 1.pantā ietvertajam varas dalīšanas principam, kā arī esot pārkāpts Satversmes 81.panta noteikums, ka MK deleģētās likumdošanas kārtībā nedrīkst grozīt tiesu iekārtas un procesa likumus un noteikumu pieņemšanai jābūt pamatotai ar neatliekamu vajadzību.

Attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju apstrīdētie noteikumi esot tieši piemēroti, proti, Tieslietu ministre, pamatojoties uz šiem grozījumiem, Čepjolkinu esot atstādinājusi no amata. Tādējādi viņai esot aizskartas tiesības saņemt vismaz valstī noteikto minimālo darba algu un tiesības uz sociālo nodrošinājumu, teikts noraidītajā sūdzībā.

Ērmiņš stāsta, ka lieta par Čepjolkinas konstitucionālo sūdzību netika ierosināta, jo pieteikumā nav ietverts juridiskais pamatojums, kādas Satversmē noteiktās personas pamattiesības ir aizskāruši iepriekšminētie MK noteikumi.

"ST likums noteic, ka personai pieteikumā jāpamato, kādas konkrētas pamattiesības apstrīdētā norma aizskar," skaidro ST pārstāvis. Pieteikumā minēts, ka šie noteikumi skarot Satversmes 107.un 109.pantā noteiktās tiesības uz darba samaksu un sociālo nodrošinājumu, taču vispār nav sniegts šā aizskāruma juridiskais pamatojums.

ST lēmums nav pārsūdzams.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form