Pērn valstī cilvēku, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 38 700 (6,5% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita). Salīdzinot ar 2008.gadu, cilvēku skaits, kas zaudējuši cerības atrast darbu, ir palielinājies nedaudz vairāk nekā divas reizes (par 22 100).
Vīriešu vidū ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 71,4%, bet sieviešu vidū - 62,1%. Kopumā valstī bija nodarbināti 986 700 cilvēku (55,2% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Tikai 5,7% no tiem dažādu iemeslu dēļ nestrādāja (atvaļinājums, slimība, bērna kopšanas atvaļinājums, mācības).
Nodarbināto kopskaitā sieviešu bija nedaudz vairāk nekā vīriešu - attiecīgi 51,3% un 48,7%.
Apsekojuma rezultāti liecina, ka pērn Latvijā bija 200 700. darba meklētāju jeb 16,9% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Šo cilvēku vidū bija gan oficiāli reģistrētie bezdarbnieki, kas meklēja darbu ar Nodarbinātības valsts aģentūras palīdzību, gan cilvēki, kas darbu meklēja pašu spēkiem.
Gada laikā palielinājies gan darba meklētāju skaits (2008.gadā tas bija 91 600 cilvēki), gan darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā (2008.gadā šis rādītājs bija 7,5%).
Nedaudz vairāk kā ceturtdaļa (52 900 jeb 26,4%) no darba meklētāju kopskaita bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar 2008.gadu, palielinājies vairāk nekā divas reizes.
Ekonomiski neaktīvi pērn bija 599 000 cilvēku, un, salīdzinot ar 2008.gadu, to skaits ir palielinājies par 3,2%.
2009.gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (42%) no ekonomiski neaktīvajām personām bija pensionāri, gandrīz katrs trešais (30,1%) bija skolnieks vai students, kurš mācījās pa dienu un pārskata nedēļā nestrādāja, 9% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju sevi uzskatīja par mājsaimnieku/-ci, bet 8,9% bija ilgstoši slimojoši iedzīvotāji vai invalīdi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
