Premjers Andris Šķēle uzticējis Valsts civildienesta pārvaldei (VCP) līdz 17.decembrim izvērtēt četru dažādu valsts iestāžu iegādāto dienesta automašīnu atbilstību valdības noteikumiem.
VCP priekšnieks Armands Kalniņs BNS pastāstīja, ka pārvaldes uzdevums ir izpētīt automašīnu iegādes apstākļus, izvērtēt, kādi pārkāpumi ir pieļauti, tās iegādājoties, un noteikt, kam par to ir jāatbild.

"Aizdomīgās" automašīnas premjera ierosinātajā pārbaudē atklātas Ārlietu ministrijā (ĀM), Tieslietu ministrijā (TM), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), kā arī Naturalizācijas pārvaldē (NP).

VCP priekšnieka vietnieks Māris Knoks savukārt BNS informēja, ka automašīnu iegādes cena no bāzes cenas ĀM un PMLP gadījumos atšķiras par 1436 latiem, NP gadījumā - par 945 latiem, savukārt TM iegādājusies automašīnu par 4148 latiem dārgāk.

Pagaidām VCP rīcībā nav informācijas, kuru ierēdņu lietošanā atrodas šīs automašīnas.

Premjers Andris Šķēle ceturtdien žurnālistiem sacīja, ka ar attiecīgo ierēdņu vārdiem prese varēs iepazīties premjera birojā piektdienas pēcpusdienā.

Viņš pauda cerību, ka nodarījumu izvērtēs VCP, kā arī attiecīgo iestāžu valsts sekretāri un ministri, kuru pakļautībā ir ārpus civildienesta esošas iestādes.

Šķēle uzskata, ka šajā gadījumā ierēdņi vienkārši cenšas dažādi interpretēt, kas īsti domāts ar 1997.gadā un vēlāk valdības pieņemtajiem lēmumiem par dienesta automašīnām.

Cik liels ir pārkāpums, cik lielā mērā izšķērdēti valsts līdzekļi un kas pie tā ir vainīgs, noskaidros pārvaldes veiktā disciplinārā izmeklēšana.

Pārvalde arī noteiks, cik liels sods jāsaņem atbildīgajiem par katru pārkāpumu, skaidroja Knoks.

Pēc pārvaldes priekšnieka teiktā, ierēdņiem piemērojamo sodu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu amplitūda ir ļoti plaša - no rājiena līdz pat atlaišanai. Cik liels būs sods katrā gadījumā, noteiks izmeklēšanas rezultāts.

Lai gan Kalniņš atturējās pirms izmeklēšanas beigām komentēt pārbaudāmos gadījumus, viņš atzina, ka pēc pirmā iespaida ĀM pārkāpums nešķietot īpaši nopietns.

BNS jau ziņoja, ka pēc premjera ierosinājuma noskaidroja valsts iestāžu dienesta automašīnu atbilstību tās lietojošo ierēdņu statusam.

Pēc apkopoto materiālu saņemšanas Šķēle presei atzina, ka automašīnu iegādi regulējošie valdības noteikumi pārkāpti "masveidā".

Toreiz Šķēle solījās izvērtēt, ko darīt ar pārkāpējiem. Viena no iespējām, ko pieļāva premjers, bija aicināt vainīgos atmaksāt valstij no budžeta nelietderīgi izšķērdētos līdzekļus.

Pēc Šķēles pieprasījuma vainīgajiem ierēdņiem vajadzēja sniegt paskaidrojumus par pieļautajiem pārkāpumiem, bet pēc tam, izvērtējot atsevišķi katru gadījumu, premjers lēma par tālāko rīcību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!