Dolgopolovs var rēķināties vien ar savas partijas atbalstu


Četri kandidāti: Ko partijas šoreiz sagatavojušas prezidenta krēslam
Foto: LETA

Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") pašlaik ir Saeimas deputāts, bijis vairāku sasaukumu Rīgas domes deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Politikā Dolgopolovs iesaistījās 1994. gadā, kad Tautas saskaņas partijas sarakstā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās. Politiķis nesekmīgi kandidējis 6. un 7. Saeimas vēlēšanās, toties 9., 10., 11. un 12. Saeimās vēlēšanās veiksmīgi izpelnījies vēlētāju uzticību.

Himnas nav stiprā puse

Politiķis izvairīgi runājis par Latvijas okupācijas faktu, kā arī 2005.gadā publiski medijos atzinis, ka Latvijas valsts himnai zina tikai pirmo rindkopu. Toties, kā tolaik norādīja Dolgopolovs, viņš savulaik nav zinājis arī PSRS himnu. Tāpat Dolgopolovs atzinis, ka viņam nav zināms, vai Krima ir Ukrainas vai Krievijas teritorija.

Dolgopolovs 1963. gadā pabeidzis Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Ķīmijas fakultāti, iegūstot inženiera-tehnologa izglītību. 1969. gadā viņš turpat pabeidzis aspirantūru. Atmodas laikā, 1988. gadā, kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītāju. Šo amatu ieņēmis līdz 1990. gadam, kad kļuva par Rīgas pilsētas padomes valdes Kadru nodaļas vadītāju.

Par Latvijas valsts lielāko problēmu Dolgopolovs intervijā "Latvijas Avīzei" minējis faktu, ka "mēs neko nopietnu neesam darījuši, lai izveidotu pilsonisko sabiedrību."

"Par lielisku pilsoniskās sabiedrības modeli varēsim runāt, kad jebkurā daudzdzīvokļu mājā parādīsies dzīvokļu īpašnieku sabiedrība," intervijā norādījis Dolgopolovs.

Savulaik Krievijas ražotāju un uzņēmēju apvienības viceprezidents, Krievijas Ārpolitikas un aizsardzības politikas padomes loceklis Igors Jurgens par Dolgopolovu teicis, ka no Latvijas puses krievu biznesa intereses visadekvātāk pārstāvot Sergejs Dolgopolovs.

Prognozē izkrišanu
Lai gan partijas vadība uzskata vai vismaz publiskajā telpā paudusi viedokli, ka Dolgopolovam ir lielas izredzes pēdējos balsojumos cīnīties par iespēju tikt ievēlētam šajā amatā, kuluāros viņam prognozē izkrišanu otrajā kārtā pēc tam, kad pirmajā kārtā jau būs izkritis Reģionu apvienības izvirzītais kandidāts Mārtiņš Bondars.

Pats kandidāts gan neizslēdz, ka, balsojot parlamentā par nākamo prezidentu, viņa pārstāvētā partija varētu nobalsot par kāda cita politiskā spēka virzītu kandidātu. Dolgopolovs arī nav skaidri norādījis, ko domā par prezidenta ievēlēšanas procesu, vien minēdams, ka "ir jāredz Saeimā notiekošie procesi, ir jāzina, kādi būs partiju piedāvājumi, lai izšķirtos par šo balsojumu."

Tags

Egils Levits Mārtiņš Bondars Prezidenta vēlēšanas 2015 Raimonds Vējonis Sergejs Dolgopolovs Valsts prezidents

Comment Form